LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs: Rektora ievēlēšanā nav procesuālu pārkāpumu

1 komentārs
LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs: Rektora ievēlēšanā nav procesuālu pārkāpumu
Māris Kļaviņš. (SINTIJA ZANDERSONE, LETA)

Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka ievēlēšanas procedūrā, kas izraisījusi pastiprinātu sabiedrības interesi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) skaļo paziņojumu dēļ, nav pieļauti procesuāli pārkāpumi, akcentē LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs profesors Māris Kļaviņš.

Kļaviņš min pretargumentus ministres nostājai, uzsverot, ka Muižnieks pārvēlēts savā amatā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. ”LU Satversmes sapulce ir izteikusi savu gribu, un neviens no gandrīz 300 Satversmes sapulces locekļiem kopīgo lēmumu nav apstrīdējis. Šobrīd Latvijas Universitāte darbojas ierastajā režīmā.”

Augstskola jau veikusi dienesta pārbaudi par inkriminētajām nepilnībām rektora vēlēšanu procesā – tādas neesot atklātas. ”Tieši rektora vēlēšanas ir joma, par kuru Latvijas Universitātes vadītājam nav teikšanas un ietekmes. Bet atklāts ir jautājums, cik tālu šajā procesā drīkst iejaukties izglītības un zinātnes ministrs,” akcentē Kļaviņš.

Šo procesu regulē Augstskolu likums, kura 17. pantā ir noteikts, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Dibinātājs ir Latvijas valsts, un šajā gadījumā Latvijas valsti pārstāv Izglītības un zinātnes ministrija. Ministrs kā Ministru kabineta loceklis iesniedz attiecīgo dokumentāciju Ministru kabinetā. Rektoru apstiprina Ministru kabineta sēdē, kurā notiek rektora amata kandidāta uzklausīšana: tajā ir iespēja izteikt viedokļus, uzdot jautājumus. Rektors stājas amatā tikai tad, kad to ir apstiprinājis Ministru kabinets.

”Ministram ir pienākums virzīt rektora kandidātu apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet diemžēl normatīvais akts nenosaka, cik ilgā laikā tas darāms,” skaidro Kļaviņš.

Šuplinska jau atzinusi, ka sākotnējā kritika par novēlotu rektora vēlēšanas dokumentācijas iesniegšanu izrietējusi no pašas ministrijas tehniskas kļūdas. Lai gan LU dokumentāciju iesniegusi 12. jūnijā atbilstīgi prasībām, ministrijas kļūdas dēļ kā iesniegšanas datums atzīmēts 28. jūnijs, par ko ministre publiski kritizēja augstskolu.

”Latvijas Universitāte ir gatava pierādīt, tostarp arī tiesā, ka rektora vēlēšanās šo normatīvo aktu pārkāpumi nav notikuši. Ļoti ceram, ka Ministru kabinets ņems vērā Latvijas Universitātes argumentus, un pēc 12. augusta, kad tas atsāks darbu, mūsu Universitātes rektors tiks apstiprināts, un mēs varēsim gatavoties gadsimta notikumam – Universitātes jubilejas svinībām,” uzsver augstskolas amatpersona.

Kā zināms, 5. augustā beidzas LU rektora pilnvaras, un šajā dienā Indriķis Muižnieks turpinās darbu kā pilntiesīgs rektors, kas ievēlēts uz otro termiņu.

”Lai būtu stabilitāte, mēs vēlētos pēc iespējas ātrāk sagaidīt Ministru kabineta lēmumu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā,” LU nostāju pamato Kļaviņš.