LU profesors Ērglis: Muižnieka palikšana rektora amatā ir Latvijas pastāvēšanas jautājums

15 komentāri

Ministru kabinetā otrdien ilgas un kaismīgas debates. Valdība lika punktu jautājumam par Latvijas Universitātes (LU) rektoru. Indriķis Muižnieks amatā netika apstiprināts. Izglītības ministrijas nostājai, beigu beigās, izdevās gūt ministru vairākuma atbalstu, un rezultātu nemainīja arī tas, ka valdībā bija ieradies krietns pulks Muižnieka atbalstītāju.

Lai atbalstītu, viņuprāt, likumīgi ievēlēto rektoru, otrdien valdībā bija ieradušies studentu padomes pārstāvji, kā arī LU mācībspēki no Indriķa Muižnieka atbalsta komandas. Ministri tika mudināti nejaukties universitātes autonomajās lietās.

“Vēl vairāk padziļinot plaisu, un šodienas lēmums varētu padziļināt plaisu starp zinātniekiem, mācībspēkiem un starp varu, var novest mūs vēl lielākā obstrukcijā, un tas ir jautājums, kas nav vienas universitātes jautājums, tas ir Latvijas pastāvēšanas jautājums,” saka LU profesors Andrejs Ērglis.

“Pēdējā laika notikumi ir satricinājuši ne tikai LU, bet visu augstākās izglītības telpu Latvijā. Mēs, LU studenti, uzskatām, ka rektora neapstiprināšanai nav nekāda cits pamata kā politiskais spiediens. Mēs saprotam, ka politiķi nevar un viņiem nevajadzētu iejaukties augstskolas iekšējās lietās,” teic LU Studentu padomes prezidente Alise Paula Zīberte.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) gan akcentēja, ka valdība neiejaucas universitātes autonomijā vai rektoru vēlēšanu procesā. Tomēr tā nevarot ignorēt daudzos pārkāpumus, kas tika pieļauti, apstiprinot Muižnieku par rektoru. No šīs situācijas varējis izvairīties, ja LU būtu rīkojusi atkārtotas vēlēšanas.

“Jo novērst trūkumus LU varēja visu laiku. Ja LU būtu gribējusi, ka rektors ir Indriķis Muižnieks, LU pēc pirmās preses konferences nāktu, ņemtu savus dokumentus un rīkotu procesu atkārtoti un nebūtu nevienas sēdes. Es cienu LU un akadēmisko izcilību, kas tur ir, bet nez kāpēc tā neparādās arī pārvaldības modelī,” pauž Šuplinska.

Pretēji pirmdien koalīcijā lemtajam neatbalstīt Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, otrdien izrādījās, ka partiju “KPV LV” pārstāvošiem ministriem radušās šaubas.

“Man ir ļoti grūti pieņemt lēmumu, bet tas, ko es zinu, Ministru kabinets nav arbitrāžas tiesa, un tas ir būtiskākais, šeit nav tiesa. Es nezinu, vai jums ir taisnība, un nezinu, vai jums ir taisnība,” norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Dusmas par kolēģu neizlēmību neslēpa Šuplinskas partijas biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pēc kura domām, risku zaudēt tiesā neesot: “Jautājums ir par izvairīšanos no atbildības. Trīs kolēģi no “KPV LV” izmisīgi cenšas no tās izvairīties, tāpēc uzdod dažādus jautājumus. Ja ir grūti strādāt, kolēģi, nevajag nākt uz to darbu, kuru jūs nevarat paveikt.”

Beigu beigās, valdība nolēma atbalstīt Šuplinskas nostāju, ka vēlēšanās pieļautu pārkāpumu dēļ Muižnieku rektora amatā apstiprināt nevar. Viņš pēc sēdes paziņoja, ka nešaubās, ka tiesa viņu atjaunos amatā, jo valdības lēmums nav leģitīms.

Muižnieka vietā uz diviem mēnešiem par rektora vietas izpildītāju tika iecelts Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube, kurš par savu galveno uzdevumu sauc Satversmes sapulces sasaukšanu, lai varētu ievēlēt jaunu pastāvīgo rektoru un Senātu.

Līdz ar Muižnieku šodien par lēmumu pamest darbu paziņojuši vairāki viņa komandas locekļi, kā arī universitātes administrācijas vadītājs, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš – nolēmuši doties trīs mēnešu atvaļinājumā.

15 komentāri