LNT Ziņu vēsture: kā tas viss sākās?

2 komentāri
LNT Ziņu vēsture: kā tas viss sākās?
EVIJA TRIFANOVA, LETA

LNT Ziņu dienests neradās vienā dienā, un tā aizsākums meklējams pirmajā komerctelevīzijā Latvijā, kura izveidojās jau 1992. gadā. Vairāki no toreizējās komandas savu darbu turpina līdz pat šim brīdim. Bet pirmās LNT Ziņas sākās ar aizrautību un degsmi un nepagurstoši mācījāmies darot. Visiem, kas bija klāt televīzijas dzimšanas brīdī, tas bija liels notikums un milzīga atbildība veidot profesionālu standartu, no kura nedrīkst atkāpties.

Līdzīgi kā mūžīgajā strīdā, kas bija pirmā – vista vai ola, tikpat neatbildams jautājums ir, kad īsti aizsākās LNT Ziņas. Ja ejam detalizēto ceļu, var teikt, ka aizmetņi bija vēl laikā, kad zīmols LNT vēl neeksistēja. Pirms tam bija divi mazi kanāli, kas raidīja dažas stundas dienā NTV-5 un Picca TV. Ziņas bija arī šajās organizācijās, kam saplūstot izveidojās LNT. Tas bija 1996. gadā.

Skaidrs, ka panākumu atslēgu lielā mērā veido cilvēki. “Svarīgākais bija ”trakuma metrs” – vai cilvēkam dega acis. Iemācīt cilvēku īsā laikā darīt to, ko nekad nav darījis,” saka LNT dibinātājs Andrejs Ēķis.

Ziņu dienests, starp citu, ir viena no lielākajām un dārgākajām televīzijas struktūrām. Līdz ar to tai vajadzēja būt pamanāmai un ar apziņu, ka sākumā tā būs atšķirīga, bet vēlāk audzēs muskuļus.

“Man mājās bija tāda grāmata, tas vēl bija, kad mācījos žurnālistos ”Padomju žurnālistikas teorija un prakse”. Tas bija laiks, kad bija jāpārorientējas no padomju žurnālistikas teorijas prakses uz žurnālistiku rietumu izpratnē. Tas bija tas, ar ko sākām,” pauž LNT ziņu moderators Andris Auzāns.

23 gadi kopš LNT Ziņu sākuma ir liels laiks. Un ne visi, kas sāka arī palika. 1990. beigas, vēlāk divtūkstošie bija jaunu iespēju laiks. Ko vairāki kolēģi arī izmantoja. Un tāpēc mums likās ļoti svarīgi uzrunāt savus bijušos kolēģus.

Iveta Balode izveidoja savu sabiedrisko attiecību kompāniju, bija viena no pirmajām moderatorēm, kura no LNT aizgāja. Viņas pamatuzdevums toreiz bija izveidot un vadīt lietišķās ziņas – tāds kā vēlais ziņu izlaidums.

“Mēs esam bijuši vieni no celmlaužiem daudzām lietām. Esam raidījuši pirmo ārzemēs samontēto materiālu 2000. gadā no Portugāles. No “Expo 2000″. es tur biju kā operators, montieris un korespondents,” saka Iveta Balode.

“Esam neskaitāmas reizes mainījusi ziņu garumu. Nevis tāpēc, ka nevarējām atrast īsto, bet meklējām pareizo. Mums bija daudz tik daudz ko teikt, ka veidojam divas ziņu pārraides vienas ietvaros. Bijām pirmie, kur pieslēgšanās tiešraidei bija ikdienas darbs. Bijām pirmie, kur moderatoriem, kur vajadzēja būt koncentrētiem uz notiekošajiem notikumiem, uzdod īsto jautājumu pašiem, nevis gaidīt ko pasaka austiņā,” pauž Iveta.

“Mēs arī bijām gatavi tā saucamajam ”septiņu sekunžu likuma”, kad septiņās sekundēs ir jābūt gatavam braukt uz notikuma vietu. Gatavam pārslēgt smadzenes uz citu tematu. Tas arī bija viens no jauninājumiem,” pauž Andris Auzāns.

Vēl viens solis sabiedrisko attiecību virzienā ir Egila Zariņa gadījums. Viņš šobrīd atbild par Labklājības ministrijas pieņemto lēmumu skaidrošanu. LNT ziņu moderators, svētdienas raidījums ”Nedēļa”, arī pavāršovs – bet, galvenokārt. Tomēr ziņas.

“Bija savākušies entuziasti, kas varēja strādāt naktīm, dienām. Nerēķināja, kas, kur cikos un kā. Protams, ka bija dzinulis izgriezt pogas sabiedriskajai televīzijai. Redz, ko nozīmē tomēr konkurence,” saka Egils Zariņš.

“Visiem kā jauniem žurnālistiem bija diezgan vieglprātīga attieksme pret dzīvi. Mēs nesatraucāmies, ko par mums padomās, spērām ēterā ko domājām,” teic Andris Auzāns.

“Laiks bija cits. Dažādas televīzijas nāca, veidojās. Tagad liktos, nu un tad ka vel viena, kam tas vajadzīgs mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Toreiz bija vaļā durvis un pa tām durvīm nāca iekšā tie, kurus Ēķis bija savācis un ar degošām acīm. Varbūt kāds nezināja, ko, kur, kas kā, bet uz entuziasma pamata var kalnus gāzt.”

Savukārt, šī intervija ir sarunāta Doma laukumā pie Latvijas Radio. Mana bijusī kolēģe Māra Jansone atgriezās pie saknēm, jo uz LNT ziņām savulaik atnāca tieši no radio.

Interesanti, ka mūsdienās radio, jau strādā ar televīzijas elementiem – “web kameras”, notiekošo studijā var ne vien klausīties, bet arī skatīties. Mūsu saruna, gan ir par bijušo, nevis esošo darbavietu.

Māra Jansone: “Kad man bija piedāvājums nākt uz LNT, tas bija kaut kas jauns, ko pamēģināt. Man nācās daudz ko mācīties. Bet, ko atceros LNT salīdzinājumā ar citām televīzijām, man likās, ka te mēģina izdomāt visādus jaunus “knifiņus”, kā ziņas pasniegt interesantāk. Citas televīzijas to pēc tam pamazītiņām pārņēma un ieviesa savā darbā kā normu. Bet LNT bija pirmie,” saka bijusī LNT ziņu korespondente Māra Jansone.

“Kaut vai elementāri, mikrofoniem poroloni ar logo mums bija pirmajiem. Drīz pēc tam to atkārtoja ”Panorāma”. Un daudzas lietas bija tādas, ko ”Panorāma” vēlāk pārņēma. Arī kad pievienojās TV3 arī viņi pārņēma dažas mūsu idejas,” viņa saka.

“Mēs bijām pirmie, kas arī vēlu vakarā, 23.00, gāja tiešraidē. Nevis ierastā, kā tas tik pieņemts. Bet tiešraidē,” teic Iveta Balode.

“Mēs esam nenogurstoši radījusi ziņu standartu, kas ir cieņa pret skatītāju, viedokļi, dažādi viedokļi, un nekad neaizmirst to, kas cilvēkiem ir svarīgi. Un par to esam stāstījuši,” norāda Ilze Dobele.

Tas ir par saturu. Par vērtībām -, kurām citi ir vēlējušies līdzināties. Tā ir brīnišķīga lieta, jo, ja kāds vēlas darīt, tā kā tu dari, tas nozīmē, ka tu to dari labi.

Kā tas kļuva iespējams? Lielā mērā pateicoties profesionālim no ASV, kuru mēs visi saucām par Semu. Sems pats agrāk strādāja ziņās, bet tagad pasniedz žurnālistiku Knoksvilas universitātē, Tenesī štatā. Ar Semu, sazinājos tiešsaistē internetā.

“Tas, uz ko es mēģināju likt galveno uzsvaru savu apmeklējumu laikā, ir attīstīt tā saukto ”story telling” tehniku. Veidus kā sausu informāciju pārvērst stāstos, ar kuriem Latvijas iedzīvotāji identificētu sevi,” norāda Knoksvilas universitātes (ASV) profesors, LNT ziņu konsultants Normans Svons.

Tie varēja būt ”cilvēkstāsti”. Reportāžas, kas balstās uz kāda konkrēta cilvēka pieredzi. Tas varēja būt arī cilvēks, kas paveicis kaut ko neordināru. “Es tiešām izbaudīju laiku, kuru varēju pavadīt Latvijā un LNT ziņu dienestā. Vēlāk vērojot ziņas internetā novērtēju, ka ieteikumi ir ņemti vērā un tas ir ļāvis ziņas padarīt atšķirīgas.”

2004. gadā LNT ziņas mainīja vizuālo un audio identitāti. Mūziku, kuras motīvi dažādas versijās jau bija kļuvuši par ziņu neatņemamu sastāvdaļu, no jauna ieskaņoja Liepājas Simfoniskais orķestris. Zemteksts – orķestris simbolizē komandas darbu.

Skaņdarba autors – Aleksandrs Vaicahovskis, kurš pielicis roku vairāku Latvijā zināmu filmu celiņiem. “Šī mūzika ēterā bijusi jau 20 gadus. Arī pēc tam kad LNT fiziski pārcēlās uz jaunām telpām Dzelzavas ielā Purvciema tālajā galā,” viņš saka.

Skatītājs no malas pārmaiņas pat varēja nepamanīt. Abas studijas tika radītas tik identiskas, ka pārskatot arhīvu, atšķirību var pamanīt tikai pievēršot nelielām detaļām.

Taču patiesībā – kilometriem kabeļu, īpaši televīzijas kamerām piemēroti leņķi un pat stikla siena studijās sānos. Viens pret viens ar sarkanzilo studiju vecajās mājās. Pārcelšanās uz Purvciemu, notika 2016. gada vasarā. Elijas ielā, tuvāk centram, tika pavadīti apaļi 20.

“Mums ir bijušas daudzas iespējas, lai pašķīstu. Bet tā nav noticis. Vērtības ir tas, kas mūs turējušas. Un es ticu, ka šīs vērtības, kas kaut kur citur parādīsies un tās nepazudīs,” pauž Ilze Dobele.