LNT Ziņu dienests daļu priekšmetu nodod muzejam

7 komentāri

Pavisam drīz LNT ziņas kļūs par vēsturi, taču atmiņā tās paliks ne vien ar internetā joprojām atrodamajiem raidījumiem, bet arī ar taustāmām relikvijām. Kamera, Latvijā pirmais mobilais montāžas galds un vēl daudz citu priekšmetu, kas ilgus gadus kalpojuši mūsu vajadzībām tagad nonāks Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumā.

Līdzīgi, kā mājsaimniecībā, arī televīzijā savu laiku nokalpojušas lietas nonāk noliktavā. Arī mūsējās. Blakus rekvizītiem, studijas elementiem, un vienkārši visam tam, kas nepieciešams tikai dažas reizes gadā.

Mani interesē stūrītis, kurā iegūlušas ziņu dienesta mantas. Par tām interesi izrādīja Latvijas Vēstures muzejs. Iepriekš bijām vienojušies, ka tie varētu būt priekšmeti, kas asociētos ne vien ar pašu televīzijas kanālu, bet raksturotu arī laikmetu, kad tie tika lietoti.

Piemēram, nelielais montāžas magnetafons savulaik bija tehnikas izrāviens visā pasaulē. “Šeit lika kaseti kurā ir safilmētais materiāls šeit kurā jāmontē. Un tad jau bija galvenais apgūt visas pogas, “in” “out”, tas nav vairs kā uz datora. Kaut ko vēl atceros,” stāsta LNT tehnikais direktors Oļegs Macļevs.

Savs atradums un vienlaikus piedāvājums muzejam ir televīzijas pults ar kuru vairāk nekā pirms ceturtdaļgadsimta tika nodrošināts raidījumu tiešais ēters.

Atlasītās tehnikas vienības atvestas uz Ziņu dienesta telpām. Un ir sajūta, ka būs trāpīts. Toms Ķikuts no Latvijas vēstures muzeja jauno un jaunāko laiku nodaļas ieinteresēts pievienotajā vērtībā – kādiem mērķiem, kādā laika posmā un kur aparatūra izmantota: “Lai taptu vēsture, tā kādam ir jāizstāsta. To var izdarīt kāds, kurš zina kādu no pavedieniem. Tas dzelzs klucis ar podziņām pats par sevi saka maz. Bet ja klāt ir stāsts no kura var tapt vēsture tam ir nozīme.”

Mums pašiem šķitis, ka tik daudz kas ir pašsaprotams, tepat līdzās esošs. Muzeja darbiniekiem ir skats no malas.

Kopā ar moderatori Ilzi Dobeli tiek pārlapoti studijas teksti. “Šos mēs patiesībā mēs taisām, kā tabulas ēterā. Pieraksti, lai atceramies kas tas ir,” teic LNT Ziņu diktore.

“Tas būs tas, kas ļaus šķirt šo stāstu un vēstures lappuses nākamajos gadu desmitos. Paies vēl 100 gadi un apmeklētājs brīnīsies – ak Dievs, kā ar to varēja strādāt,” spriež LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.

Lietu vērtību tā pa īstam var sajust tikai ar laiku. Mainoties paaudzēm. Un lai, cik liels vilinājums parasti ir no visa vecā atbrīvoties, kaut ko var arī atlikt maliņā. Vēstures labā.