LNT TOP 10: Mediju vide novājinās – LNT pazušana var būt tikai sākums

1 komentārs

Kanālam LNT pienākušas beigas. Varbūt šis notikums ir likumsakarīgs. Ziņu raidījumu ražošana televīzijā ir dārga, bet Latvijas reklāmas tirgus ir mazs. Ja savulaik savā starpā konkurēja tikai vietējie mediji, tad tagad tas jau notiek globālā līmenī. Par skatītāju uzmanību jāsacenšas ar tādiem interneta straumēšanas rīkiem kā ”YouTube” vai ”Netflix”.

Katra televīzija, katrs radio un katra avīze savu saturu izvieto arī internetā. Taču ar to nepietiek. Vietējiem interneta portāliem reklāmas ieņēmumus atņem globālie interneta milži – ”Google” un ”Facebook”.

No nākamā gada plānots LNT Ziņu dienestu un TV3 Ziņas apvienot. Vecākās Latvijas komerctelevīzijas LNT reorganizēšana ir bīstams signāls visai vietējo mediju telpai, norāda nozares pārstāvji. ”Sabrūk mediju ekonomiskais modelis. Nav nekādas īpaši vērā ņemamas valsts politikas mediju jautājumā, jo ir bijis skaidrs, ka tirgus visu sakārtos. Tagad mēs arī to redzam, ka tirgus sakārtojas tik tālu, ka no tādas ikdienas ziņu veidošanas pazūd, rupji rēķinot, viena ceturtā daļa,” uzskata Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga.

Televīzija pašlaik ir tajā pašā situācijā, kur pirms 10 gadiem attapās avīzes. Tā notiekošo vērtē žurnāliste Inga Spriņģe. “Šis lēmums par LNT slēgšanu un Ziņu dienesta reorganizāciju bija likumsakarīgs, jo abu kanālu privātajiem īpašniekiem tik daudz nerūp mūsu demokrātiskās vērtības un žurnālistikas kvalitāte, viņiem galvenais ir peļņa. Radio ir nākamie. Šobrīd ir TV. Radio būs nākamie.”

Latvijas vietējais reklāmas tirgus kopumā veido aptuveni 85 miljonus eiro. Par to, cik daudz reklāmas naudas aizplūst uz ”Google” un ”Facebook”, precīzu datu nav – šīs kompānijas nevienam Latvijā neatskaitās un arī nemaksā šeit nodokļus. Aptuvenas aplēses liecina, ka starptautisko tīmekļa milžu gada reklāmas peļņa no Latvijas pielīdzināma visam vietējam interneta reklāmu tirgum kopā, norāda Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Tie ir aptuveni 20 miljoni eiro, kas agrāk būtu nonākuši pie vietējā satura ražotājiem.

“Divas lielās globālās kompānijas, izmantojot priekšrocības un robežu neesamību, faktiski iegūst lielāko daļu naudas, kas agrāk nonāca lokālajos medijos.Vienā dienā lokālie mediji var izbeigties, jo viņi nespēj konkurēt ar šiem globālajiem milžiem,” piebilst Liepiņa.

Politiķus atmosties no miega tagad aicina Valsts prezidents Egils Levits: “Mūsu informatīvā telpa un kvalitatīvās informācijas telpa jau tā ir ļoti vāja. Tagad informatīvā telpa kļūst vēl vājāka, kas nozīme, ka valstij ir kaut kas jādara”.

Par mediju politiku Latvijā atbild Kultūras ministrija. Šonedēļ premjers Krišjānis Kariņš uzdevis kultūras ministram Naurim Puntulim mēneša laikā sniegt konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai. Tikmēr pats ministrs atzīst, ka Kultūras ministrijā nepietiek kapacitātes, lai organizētu un vadītu šos procesus, – pirmkārt, esot jāstiprina novājinātā ministrijas mediju politikas nodaļa.

Nauris Puntulis

Nauris Puntulis
kultūras ministrs

Mēs vispirms runāsim par mūsu mediju nodaļas kapacitāti, tas būtu primāri, es negribētu iet dziļāk detaļās, bet tas noteikti būs dienaskārtības jautājums – Kultūras ministrijas mediju nodaļas kapacitāte. Attiecīgi arī finansējums.

LNT: Finansējums medijiem vai mediju nodaļai?

Mediju nodaļai. Ja mēs runājam par mediju nodaļas kapacitāti, tad tai būtu jābūt sasaistē ar nodaļas finansējumu.

LNT: Un ko tas varētu uzlabot?

Tas varētu daudz ko atrisināt, jo ir neiespējami strādāt pie mediju politikas šobrīd ar tādu mediju nodaļu kā šobrīd. Tā faktiski ir tukša.

Vēlāk, LNT TOP 10 tiekoties ar kultūras ministra padomnieku, atsevišķi priekšlikumi gan izskan. Ministrijā pieļauj, ka būtu jārosina atcelt atsevišķi reklāmas ierobežojumi televīzijā, tādējādi palielinot elektronisko mediju ieņēmumus no reklāmām.

”Mums ir aizliegti vairāki reklāmu veidi, kas citur ir atļauti. Piemēram, kreditēšanas reklāma no pagājušā gada ir diezgan radikāli ierobežota, tāpat varētu būt runa par dažādām alkohola reklāmām. Tāpat citas nozares… [Jautājums: Politiskās partijas pirms vēlēšanām?] Šis noteikti nav tas, par ko mēs domājam,” atklāj kultūras ministra ārštata padomnieks mediju jautājumos Jānis Lielpēteris.

Premjers aicinājis arī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus, stiprināt kvalitatīvu ziņu daudzveidību un pieejamību. Padomē norāda, ka nepieciešams palielināt tiešo finansiālo atbalstu komercmedijiem.

”Piemēram, valdība ir šogad atvēlējusi 500 000 komercmedijiem. Manuprāt, tas ir par maz. NEPLP ir gadiem prasījis atbalstu komercmedijiem, un nākamgad tā būs viena no mūsu prioritātēm. Jāpalielina finansējums komerciālajiem medijiem, ko tie var iegūt, piesakoties konkursos un cīnoties, lai viņi varētu ražot šo vietējo saturu,” uzsver NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.

Konkrētības gan pagaidām ir maz.

”Tā šobrīd ir reaģēšana uz mirkļa aktualitāti. Ļoti slikti un žēl, ka jāsabrūk lielam, tradīcijām bagātam ziņu dienestam, jābeidz eksistēt veselam TV kanālam, lai pievērstu uzmanību vispār, ka ir problēma šajā jomā,” turpina Ģiga.

Savukārt Lieplēteris, atbildot uz jautājumu, vai līdzšinējā mediju politika Latvijā ir izgāzusies, norāda, ka “tā nevarētu apgalvot tā iemesla dēļ, ka mediju politika Latvijā tiek veidota tikai piecus gadus. Teikt, ka mediju politika ir izgāzusies, es noteikti negribētu”.

”Es nepiekristu šai frāzei, ka mediju politika ir izgāzusies. Mediju politika varbūt varēja būt labāka tāpat kā viss cits,” piebilst Āboliņš.

Eksperti norāda arī uz mēģinājumiem tādās valstīs kā Francija un Igaunija ieviest digitālo nodokli. Tas nozīmētu, ka pienācis laiks naudu prasīt atpakaļ no ”Google”, ”Facebook”, ”Amazon” un citiem tīmekļa milžiem. Iecere ir aplikt ar nodokļiem interneta kompānijas, kas nav šeit reģistrētas kā nodokļu maksātāji, bet vienlaikus iegūst iespaidīgu peļņu no reklāmu izvietošanas un citiem avotiem. Iegūtos līdzekļus no digitālā nodokļa varētu novirzīt vietējā mediju satura ražošanā.

”Šis bloks, kas ir interneta reklāmām, – tas nekalpo Latvijai, tas nepaliek satura attīstības mērķiem Latvijā. Nodoklis ir viens veids, kā to darīt. Francijas piemērs ir jāskatās, tā ir arī Eiropas līmeņa diskusija un globāla līmeņa diskusija,” akcentē Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda.

Lai kāds tas arī būtu, papildu atbalsts globālajai konkurencei atvērtajiem Latvijas medijiem ir vajadzīgs, uzsver jomas pārstāvji. Bez valsts līmeņa atbalsta, aizvien vairāk vietējo mediju zaudēs kvalitāti vai vienkārši aizies nebūtībā.

”Samazinās domu dažādība, paliek arvien mazāk domāšanas centrs, mazāk viedokļu dažādības un, protams, tas nāk par sliktu skatītājiem. Ir jābūt valstiskam atbalstam. Šim atbalstam ir jānonāk tieši produkta radīšanā – ziņās un pētnieciskajā, analītiskajā žurnālistikā,” uzskaita Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja.

”Ja tas netiks darīts, mēs ieslīgsim vēl lielākās ziepēs, rezultātu tam, ka cilvēkiem nav kvalitatīvas informācijas, mēs redzam visur apkārt. Mēs redzam ASV, ka ir prezidents Donalds Tramps, kāds nu viņš ir, mēs redzam “Brexit”, mēs redzam visus populistus Polijā, Ungārijā. Tas viss ir rezultāts tam, ka tiek ierobežoti mediji, ka medijiem nav finansējuma. Un cilvēkiem ir kaut kāda vāja, nekvalitatīva informācija, ko viņi sagrābsta sociālajos tīklos. Un tas ietekmē mūs visus. Arī šie cilvēki, kas lasa tikai nekvalitatīvu informāciju, tikai no “Facebook”, tikai no “Twitter”, viņi arī piedalās vēlēšanās,” tā Spriņģe.