LMA rektors: Mākslas cenzūra parasti notiek sabiedrībās, kas virzās totalitārisma virzienā

3 komentāri

Mākslas cenzēšana ir uztraucošs fakts un tā parasti notiek sabiedrībās, kas virzās totalitārisma virzienā. Šādu viedokli, komentējot notikušo ap mākslinieka Kristiana Brektes darbiem, intervijā “900 sekundēs” paudis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš.

Pēdējās nedēļās plašu rezonansi izraisījuši notikumi saistībā ar mākslinieku Brekti. Vispirms ažiotāžu raisījis viņa skicētais murālis uz Rīgas 40. pamatskolas sienas, bet vēlāk uzsākts kriminālprocess, lūdzot izvērtēt viņa darbu. Tas raisījis diskusijas par cenzūru mākslā un vēlāk pie LMA pagaidām nenoskaidrotas personas sadedzināja akadēmijas profesoram Brektem veltītu atbalsta plakātu.

Kā intervijā “900 sekundēs” norāda LMA rektors, Brektes murālis bijis saskaņots ar Rīgas domi, fondu “Mākslai vajag telpu”, līdz ar tas nebūtu jāvērtē kā, piemēram, grafiti darbs, jo mākslinieks šajā situācijā izpildīja pasūtījumu.

Komentējot notikušo un arī plakāta dedzināšanu pie LMA ēkas, Zariņš vērš uzmanību uz izpausmēm, kas raksturīgas totalitārismam: “Tas, ka māksla tiek cenzēta iezīmē ļoti uztraucošu faktu, jo šāda māksla cenzūra notika nacistiskajā Vācijā. Arī Padomju Krievijā, kur kā jūs zināt, lielais mākslinieks [Gustavs] Klucis, kurš ir izstādīts muzejā, tika nošauts 1938. gadā. Tas iezīmē, ka varbūt ir spēki, kas atbalsta totalitāras valsts pārveidi un jāsaka – izmantot mākslu politiskām ambīcijām ir nežēlīgi, bet nežēlība ir totalitāras valsts sastāvdaļa. ”

LMA rektora ieskatā notikušais parāda to, cik māksla ir spēcīga.

3 komentāri