LIZDA kongresā spriež par pedagogu prestiža celšanu

1 komentārs

Darba samaksas radītāju izlīdzināšana Baltijas valstu vidū, kā arī pedagoga aroda prestiža celšana būs pedagogu arodbiedrības mērķi turpmākajiem pieciem gadiem. Tā nolemts organizācijas kongresā. Lai arī sākot jauno mācību gadu skolotāju minimālais algu slieksnis atbilst prasītajam, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tās tomēr stipri atpaliek.

Kongress, kuru pedagogu arodbiedrība, starp citu, rīko tikai reizi piecos gados, iekrīt laikā, kad būtisku pretrunu ar valdību un Izglītības ministriju nav.

Ja iepriekš strīdi, galvenokārt, bijuši par darba novērtējumu naudas izteiksmē, tad šobrīd politiķu vārdi sakrīt ar darbiem.

Pedagogu atalgojuma zemākā likme šā gada septembrī no 750 eiro pacelta līdz 790. Salīdzinājumam gan, tepat, kaimiņos esošajā Igaunijā šis pats skaitlis pārsniedz 1300 eiro robežu. Un šī ir jauna latiņa, kurp sniegties.

“Tas ir viens no lielajiem mājasdarbiem jaunajā darba cēlienā, censties pārliecināt, ka slodze un darba samaksas veidošanās principi ir jāpārskata. Tā ir viena no prioritātēm arodbiedrībai,” saka LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Līdz šim politiķi allaž uzsvēruši, ka algu palielinājumam jāiet roku rokā ar dažādu faktoru izpildi. Piemēram, pašu pedagogu spējai pielāgoties tendencēm, skolu tīklam un vēl virknei faktoru.

“Nevar būt tā, ka jāsaka tikai ”resursi”, ar to saprotot finansējuma pieaugumu, bet nav iekšējās sakārtotības,” teic izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

“Valdība no savas puses ir veikusi reģionālo reformu un tas, ka šī sadrumstalotā sistēma mainīsies, būs 42 pašvaldības, kuras kā dibinātājas būs atbildīgas par skolu tīklu, veidos sistēmu daudz līdzsvarotāku un mēs varēsim fokusēties uz labāku rezultātu,” saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Taču praksē daudzām skolām jāsastopas nevis ar skolotāju pārprodukciju, bet to trūkumu. Tukšās vietas parasti tiek aizpildītas palielinot slodzi.

Šogad gan situāciju apgrūtina pāreja uz kompetencēs balstītu saturu. Skolotājiem jārēķinās ar lielāku darba apjomu, un, nereti materiālu trūkumu.

“Ja vēl sākumskolai 1-4. klasei ir mācību materiāli izstrādāti, tad, piemēram, desmitajai klasei nav mācību materiālu. Līdz ar to skolotājam jāgatavo visu pašam. Tas prasa daudz laika. Tāpat arī septītajai klasei – mācību grāmatas, kas bija izmantotas un ilgstoši izmantotas, kuras pēc satura bija labas, tās šobrīd prasībām neatbilst,” saka Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas pārstāve Andžela Liepa.

Ņemot vērā skolotāju vidējā vecuma pieaugumu, kas tiešā veidā saistīts ar zemo interesi darbam skolā, arodbiedrību par vienu no savām prioritātēm izvirzījusi pedagogu profesijas prestiža celšanu. Ar to saprotot arī attieksmi no politikas veidotājiem.

“Ja būs šī publiskā pļaukāšanās, tā neveicinās jauno nākšanu sektorā un nemotivēs jau strādājošos. Tāpēc šeit tas vienreiz būtu jāpārtrauc. Visu var izdarīt, bet tikai kopīgā sadarbībā,” norāda Vanaga.

Vienlaikus, pozitīvs novērtējums tika dots tam, cik ātri un lielākoties veiksmīgi pavasarī pārdzīvots pirmais Covid-19 vilnis, kad no mācībām klātienē bija jāpāriet uz darbu attālināti. Pastāv liela iespēja, ka to vajadzēs atkārtot.