Linkaits stingri apņēmies mainīt lielo ostu pašreizējo pārvaldes formu un ir gatavs kompromisiem

3 komentāri
Linkaits stingri apņēmies mainīt lielo ostu pašreizējo pārvaldes formu un ir gatavs kompromisiem
MĀRTIŅŠ ZILGAVIS, F64

Tuvākajos gados iecerētajai lielo ostu reformai satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) paredz pietiekami lielu pretestību, tomēr viņš stingri apņēmies mainīt ostu pašreizējo pārvaldes formu un ir gatavs kompromisiem. Tikmēr Ventspils ostas vadītājs Aivars Lembergs jau tagad izaicina ministra pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju uz dueli, ziņo LNT ziņu raidījums “Top 10”.

Jaunās valdības satiksmes ministrs Linkaits gatavojas reformēt Latvijas lielo ostu darbību – lielais plāns ir tās pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām un to darbībā piemērot Ekonomikās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārvaldības principus. Tāpat iecerēts palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā, nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.

Latvijā ostu juridiskais statuss jau 25 gadus ir atvasināta publiska persona. Rīgas un Ventspils ostās katrai vadībā ir astoņu cilvēku valde, kur četri ir pašvaldības iecelti pārstāvji, bet vēl četrus ar Ministru kabineta lēmumu virza ministrijas. Bieži dāsni apmaksātajās vietās nonāk nevis ministriju pārstāvji, bet gan ministriju pārraugošajai partijai pietuvināti cilvēki, kuriem jāuzrauga vairāku simtu miljonu eiro vērtu aktīvu pārvalde.

Ikdienas darbu veic ostas valdei pakļauts pārvaldnieks ar saviem vietniekiem. Satiksmes ministra apņemšanās mainīt seno kārtību ierakstīta arī valdības deklarācijā. Ministrs gan rēķinās – viegli nebūs. “Ilūziju man nav, es zinu politisko vēsturi, ka ostu dēļ ir kritušas divas valdības, līdz ar to arī nešaubos, ka tad, kad sāksim konkrētas lietas virzīt uz priekšu, pretestība būs pietiekami liela,” atzina Linkaits.

Lielo ostu vadītāji uzskata, ka mainīt esošo juridisko formu nav vajadzības, jo tam pagaidām īsti neredzot nekādus ieguvumus. “Valstiski droši vien būtu svarīgi, kāda ir atdeve kapitālam. Ja runājam par labāku kapitāla atdevi, tad tas būtu labs mērķis. Ja runājam pat OECD principu ieviešanu – saprotams mērķis. Abas divas lietas Liepājā jau šobrīd risina,” tā skaidro Liepājas speciālā ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) uzskata, ka Ventspils gadījumā valsts kapitālsabiedrība nesanāks. “Ja tā, tad 45% no kapitālsabiedrības pieder valstij un 55% pieder Ventspils pilsētas domei. Ventspils gadījumā pašvaldībai ir vairākums, ja kas,” saka Lembergs.

Ostu vadītāji norāda, ka jāveic esošās un jaunās sistēmas rūpīga izpēte. “Latviešiem ir tāds labs teiciens – septiņas reizes nomērīji un tad nogriez. Mainīt tāpēc, ka tagad mainījusies Saeima un valdība, es domāju, ka tas ir pārspīlēti,” – tā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

“To, ko es dzirdu, ir tukša vai nu neprofesionāla pļerkstēšana jeb arī apzināti meli. Ja kāds saka, ka šis modelis neder un jaunais der, es izsaucu viņu uz publisku dueli tiešajā ēterā jebkurā televīzijā vai radio, vai internetā. Linkaits – uz priekšu, Bordāns, Strīķe, Jurašs, kuri tur ir tie lielie varoņi, uz priekšu. Viņi iespiedīs asti kājstarpē un jūs nekad viņus neredzēsiet manā duelī ar mani, ticiet man. Lieta ir ļoti vienkārša – nauda, nauda un tikai nauda. Un es teiktu tā – korupcija, korupcija un tikai korupcija, tā būtu precīzāk,” tā uzskata Ventspils ostas vadītājs Lembergs.

Pārējie Kariņa valdības ministri vēl nekomentē briestošās izmaiņas un gaida detalizēti izstrādātu piedāvājumu no satiksmes ministra, kurš uzsver, ka ir atvērts diskusijām ar pašvaldībām vajadzīgā līdzsvara atrašanai, tomēr viņš apņēmies mainīt ostu pārvaldes formu.

Linkaits atzina, ka viņam šobrīd nav B vai C scenārija gadījumam, ja ostas neizdodas izveidot par kapitālsabiedrībām: ”Pieļauju, ka politiskās vienošanās labad vienmēr var atrast kaut kādus kompromisus. Pieņemu, ka ostās ir daudz dažādu interešu, un tāpēc interešu sabalansēšana ir viens no uzdevumiem šajā procesā, lai atrastu pareizo variantu tā, lai privātiem operatoriem ir labi, ir labi valstij, ir labi pašvaldībai”.