Liepājas pludmalē izskalotai zobenzivij tiks veidots izbāzenis

Komentāri

Pagājušajā nedēļā Liepājas pludmalē tika atrasta zobenzivs, kuru nolemts iemūžināt. Siguldiete Sarmīte Inberga ir vienīgā zināmā, kura Latvijā izgatavo zivju izbāzeņus, un ar šiem darbiem piedalās pat pasaules taksidermistu čempionātos.

Drīzumā viņas aptuveni 300 darbu lielo kolekciju papildinās augusta vidū Liepājas pludmalē atrastā zobenzivs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sarmīte Inberga, taksidermiste

Tiks viņa iemūžināta mulāžas formā, tas ir galvenais uzdevums saglabāt šo formu, un tad jau tālāk var izgatavot pozitīvu vairākos eksemplāros un izmantot, piemēram, muzejā, skolās, plašas iespējas. Un ir arī ideja par skeleta izgatavošanu, lai šādu retumu saglabātu visos iespējamos veidos.

Taujāta, cik daudz cilvēku Latvijā profesionāli nodarbojas ar taksidermiju – pēc Sarmītes Inbergas aplēsēm, viņu skaits nav liels. Turklāt Latvijā šos speciālistus nesagatavo, un lielākā daļa mācās pie meistariem.

Par darba trūkumu nesūdzas arī taksidermiste Anita Tukiša, kura 15 gadus izgatavo dzīvnieku izbāzeņus darbnīcā, kas iekārtota dzīvojamās mājas pagrabstāvā.

Par pretrunīgi vērtēto darba ētisko pusi taksidermisti noraida pārmetumus un uzskata, ka tas ir pielīdzināms mākslas darbam, turklāt bieži vien ar praktisku izmantojumu.

Cenas dzīvnieku izbāzeņiem ir vērienīgas – par mežacūkas izbāzeni jāšķiras no 1200 eiro, bet zvirbuļa izbāzenis maksā 35 eiro. Bet, runājot par pieprasījumu, – darba specifika esot atkarīga no medību sezonas – šobrīd vairāk pieprasīti stirnbuku atveidojumi.

Pēdējā laikā daudz biežāk speciālistiem nākas izgatavot dzīvnieku trofejas, jo makšķerēšanas trofejas nereti cenšas izveidot paši makšķernieki. Taksidermisti atzīst, ka šobrīd ir plašas tehnoloģiskas iespējas, un par Latvijas profesionāļu darbiem interesējas arī ārvalstīs.

Mēnesī taksidermisti varot izgatavot ap desmit putnu un četru vidēja izmēra dzīvnieku izbāzeņus vai arī viena liela dzīvnieka, piemēram, stirnas vai mežacūkas, izbāzeni pilnā augumā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl