Liepājas ostas nomnieki vēršas Konkurences un Ārvalstu investoru padomē

2 komentāri

Pamatīgi strīdi starp Satiksmes ministriju un Liepājas pašvaldību. Straujiem soļiem skatīšanai Saeimā tiek virzīts likumprojekts par Latvijas lielāko ostu reformu. Liepājnieki sola nepieļaut ostas un 65% pilsētas teritorijas pārņemšanu valsts kontrolē. Ostas nomnieku asociācija vērsusies Konkurences un ārvalstu investoru padomē, norādot, ka likumprojekts ir prettiesisks.

Iecere mainīt Latvijas ostu pārvaldības modeli, pārveidojot tās par kapitālsabiedrībām, pēdējo 20 gadu laikā uzvirmojusi vairākkārt. 2002. gadā to centās īstenot Eināra Repšes ”Jaunais laiks”, savukārt  12. gadā reformas ideju korupcijas pārvarēšanas vārdā virzīja Zatlera Reformu partija. Abos gadījumos pašvaldību pretestība guva virsroku.

Jautājums atkal aktualizējās pēc tam, kad pērnā gada nogalē ASV sankciju sarakstā iekļāva Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostu. Lielais plāns, reizē ar pārmaiņām Ventspilī, paredz pārveidot arī Rīgas Brīvostu un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu par valsts kapitālsabiedrībām. Satiksmes ministrijas ieskatā Liepājas gadījumā pirms 23 gadiem iedibinātais modelis ir novecojis, ostas pārvaldība ir neefektīva un infrastruktūra novecojusi. Pašvaldība šādus apvainojumus noraida.

“Šis piedāvājums, piedodiet, ir atsildīta zupa no 2012. gada pasaules bankas pētījuma, kurā Liepāja ir pieminēta tikai garām ejot. Liepāja nav pētīta, pētīta ir Rīga un Ventspils. Mums piedāvā spert soli, bet nav saprotams, kurā virzienā, mums saka mums ir jālec kanālā, bet mēs nezinām, kas mūs tur lejā sagaida,” saka Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Liepājas SEZ sobrīd veido 43 kapitālsabiedrības, kuras pērn ostas infrastruktūrā ieguldījušas 31 miljonu eiro. Arī viena no pirmajiem Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem  ”Terrabalt” vadītājs pauž neizpratni par iecerēto ostas reformu.

“Es strādāju te no 1992. gada. Mēs atnācām gandrīz uz pliku vietu, paši investējām, meklējām partnerus. 1994. gadā atnāca pirmais prāmis Liepājas ostā kaut vai uz to brīdī vēl Krievijas armija vēl gāja ārā. Sākām no nullītes, paši visu to izveidojām un negribās to pazaudēt,” stāsta Liepājas SEZ stividorkompānijas ”Terrabalt” direktors Jurijs Solovjovs.

Ostām kļūstot par valsts kapitālsabiedrībām, jaunais likumprojekts paredz mainīt arī saimniekošanas modeli. Tās kļūtu par komercsabiedrībām ar mērķi pelnīt. Pašvaldība ceļ trauksmi, ka tas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Lai gan Satiksmes ministrs TV3 Ziņām norāda, ka nodokļu politika Liepājas SEZ nemainīsies, uzņēmēji norāda, ka likumprojektā nav konkrēta plāna. Tāpēc Liepājā plānotās investīcijas jau šobrīd ir nobremzētas.

“Kas tad tagad būs? Līdz šim visi tie teksti kas ir nākuši no uzņēmēju puses satiksmes ministrija viņus ir vienkārši laidusi gar ausīm. Uzņēmēji šobrīd nogaida un visus savus plānus ir nolikuši ja ne tālākajā kaktā, tad vismaz galda stūrī noteikti,” pauž Liepājas ostas nomnieku asociācijas priekšsēdētājs Jānis Ēlerts.

Jaunais likumprojekts paredz ostu pārvaldēm pēc to pārveidošanas par kapitālsabiedrībām tiesības pašām veikt stividoru un citus pakalpojumus un gūt peļņu no komercdarbības ostās.

“Un te vārds būtu jāsaka arī konkurences padomei, ka šis piedāvājums jaucās uzņēmējdarbībā,” uzkata Vilnītis.

Pašvaldība sola to nepieļaut. Ostas nomnieki vienotā vēstulē vērsušies pie Konkurences un ārvalstu investoru padomes – uzsverot, ka jaunais likumprojekts ir pretrunā ar konkurences normām. Tā rezultātā izveidosies situācija, kurā no vienas puses ostu pārvalde iznomās privātajiem uzņēmējiem ostu zemi, noteiks nomas maksas, bet no otras puses pārņems esošo stividoru izveidoto infrastruktūru, lai uz tās pašas bāzes piedāvātu savus pakalpojumus.

“Pēc šīs te jaunās ieceres, ka arī bez pārvalde varēs nodarboties ar stividoru pakalpojumu – tas nav mūsu ļauciņš par ko mēs rūpējamies. Mēs rūpējamies par infrastruktūru piesaistām uzņēmējus, kas tālāk iegulda ostas attīstībā, piesaista kravas. Ja mēs ietu iekša, kļūtu viņiem par konkurentu, ko mums daudzi jautā. Jā, uzņēmēji ir satraukti,” saka Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmiļevskis.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) Liepājas pašvaldības pretestību saista ar vietējās varas centieniem saglabāt ietekmi pār ostām.

Linkaits arī uzsver, ka ostas ir Latvijas valsts stratēģiskais aktīvs, nevis pilsētu mēru izpriecu vieta: “Tā ir efektivitātes paaugstināšanās, tā ir vadības daudz ieinteresētāka darbība, lai meklētu papildus ieņēmumu avotus un, manuprāt, šī reforma atnāk tieši laikā, jo tranzīta nozarei šobrīd ir grūti laiki. Vienmēr ir bijusi pašvaldību un lokālo spēku pretestība jebkādām pārmaiņām, ka varētu mazināt vietējas varas politiķu ietekmi uz ostu pārvaldību.”

Liepājas mērs cer uz diskusiju un iespēju rast risinājumu saspīlētajai situācija – taču ja vienīgais piedāvājums būs kapitālsabiedrība, vienoties būšot grūti. Tāpat pašvaldība sagaida finanšu pārskata analīzi, kas pamatotu izteikumus par neefektīvo ostas darbību.

“Es ļoti ceru, ka mēs ar ministru varēsim diskutēt augstāko amatpersonu līmenī un ļoti negribētu, ka mēs nolaistos uz apvainošanas ceļu, tas nav pareizi. Mēs sagaidām, kas būs pievienotā vērtība, mēs to neesam dzirdējuši, mēs esam dzirdējuši ka būs kapitālsabiedrība, būs labāk, bet kas būs labāk?” vaicā Vilnītis.

Liepājas speciālā ekonomiskā zona nav osta vien, tajā ietilpst Karostas lidostas teritorija kopumā 4000 hektāru platībā. Pašvaldība bažījās, ka pēc ostu reformas 65% pilsētas teritorijas nonāks valsts pārvaldībā.

Liepājas SEZ reformēšanā Linkaitam šobrīd nav vairākuma atbalsta koalīcijā. “Jaunā Vienotība”, nacionālā apvienība un “KPV LV” – neatbalsta Liepājas ostas pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību. Arī premjers norādījis, ka Liepājā nav vērojamas sliktas pārvaldības pazīmes kā Rīgā un Ventspilī. Tikmēr Satiksmes ministrs apņēmies rudenī grozījumus iesniegt Seiimā un jau nākamgad ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.