Lielo kapu pastāvēšana Rīgā apdraudēta – plāno “buldozerēt” un ierīkot tramvaja līniju

0 Komentāru
Lielo kapu pastāvēšana Rīgā apdraudēta – plāno “buldozerēt” un ierīkot tramvaja līniju
FOTO: LETA ()

Aizmirstības ēna gūlusies pār Rīgas Lielajiem kapiem. Jau gadiem neizprotamo īpašuma tiesību dēļ neviens par šo arhitektūras pieminekli nerūpējas – parks aizaug, bet pieminekļi izpostīti. Pašvaldības līmenī trūkst arī ideju, kā ar šo teritoriju rīkoties turpmāk, bet dome gatava kultūrvēsturisko objektu izbojāt ar tramvaja līnijas izbūvi.

Lielos kapus izveidoja 18. gadsimtā pēc mēra epidēmijas. Savulaik te bija apskatāma dažādu laiku mode mākslā un arhitektūrā – jūgendstila sētiņas, rotātas kapenes, bronzas skulptūras. Tagad šis mantojums ir viens no 100 apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Apbedīšana Lielajos kapos pārtraukta kopš 1957.gada. Šeit mūža mājās atdusas ievērojamas personības – Barons, Pumpurs, Mīlenbahs, arī zināmais Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds.

Turklāt tā ir tikai neliela daļa no desmitiem tūkstošu apbedīto rīdzinieku – šeit guļ arhitekti, mecenāti, universitāšu dibinātāji, pētnieki, Lāčplēša ordeņa kavalieri. Diemžēl jau gadiem ilgi kapi pamazām iet postā, gaidot īsto saimnieku. Zeme ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašums, bet par apbedījumiem un kapu pieminekļiem tai nav jārūpējas. Nav arī noteikts, kā uzdevums tas būtu.

Anta Antonija Lapsiņa, grupas ”Lielo kapu draugi” biedre

Acīmredzot cilvēkiem nesāp. Ir ļoti pavirša attieksme pret mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Bēdīgi, ka Rīgas dome par Lielajiem kapiem rūpi netur.

Lielo kapu draugi ir bariņš brīvprātīgo, kuri rūpējas par sakopšanas mazumiņu – grābj lapas, tīra kapu plāksnes. Viņiem sevišķi sāp jaunākā Rīgas domes iecere – tramvaja līnijas izbūve Senču ielā. Tās dēļ nāktos nojaukt vai pārvietot vairākas kapličas.

Baiba Bartaševica-Feldmane, Rīgas Satiksmes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Iespējamais variants varētu iet ielu sarkano līniju robežās. Mēs nerunājam par jaunām kapu teritorijām. Bet gribu uzsvērt, ka notiek izpēte un šis nav gala variants.

Argumenti par sarkanajām līnijām nepārliecina kapu draugus – tās ir neskaidras, turklāt pat pāris metri, uz vienu vai otru pusi, nozīmē kapu postīšanu.

Rita Eva Našeniece, grupas ”Lielo kapu draugi” biedre

Nav ne mazākā nodoma, un es domāju, ka tas nebūtu iespējams, aiztikt Pokrova kapus. Jo kapus nedrīkst aiztikt – ne pareizticīgo, ne luterāņu kapus.

Lielos kapus jau reiz izdemolēja pagājušā gadsimta 60. gados – arī toreiz, attīstības vārdā, izveidoja Senču ielu. Šodien gan zinātāji saka, ka padomju vara tādā veidā atbrīvojās no to cilvēku piemiņas vietām, kurus varai vajadzēja likt aizmirst.

Dace Volfarte, Lielo kapu rajona iedzīvotāja:

Esmu iedzimtā šajā rajonā. Esmu pietiekoši veca, lai atcerētos, kādi kapi bija pēc pirmās izpostīšanas. Kādi bija pirms, kādi izskatījās, kad kauli apkārt mētājās tur, kur raka Senču ielu ārā.

TV3 ziņām neizdevās sazināties ar baznīcas pārstāvjiem, bet, pagaidām, kapu zemes īpašnieki nav pauduši savu viedokli. Tikmēr nepieļaut ielas paplašināšanu uz kapu rēķina sola pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

Jānis Asaris, VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs

Tas nav tikai no mantojumu saglabāšanas viedokļa. Tas ir tīri ētisks jautājums. Nu liekam tur apglabātajiem mieru un nerunāsim par iespējām veikt ekshumācijas darbus.

Oktobrī būs zināms tramvaja līnijas maršruts, bet tikmēr neatrisināts paliek jautājums, kā kapus glābt no iznīcības. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors šo teritoriju redz kā Rīgas nekropoli, ko varētu izveidot līdzīgu slavenajai Parīzes Perlašēza kapsētu, ko ar interesi apmeklē tūristi.

Guntis Gailītis, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors

Esošo kapa vietu sakārtošana, bet tai vietai jābūt dzīvai. Lai tur nav tikai parks, kur mēs pastaigājamies.

Lai kapus sakārtotu, nepieciešami miljoni un atbildības sadalīšana. Gailītis uzskata, ka to varētu izdarīt, dibinot īpašu kapu fondu.

Foto

Video

Save

Save

0 Komentāru