Lieli lēmumi un skaļas ķildas – kāds bijis Saeimas darbs 2019. gadā?

Pievienot komentāru

Atskatāmies, kā šogad strādājuši mūsu likumdevēji. Eksperti ieskicē gan svarīgus Saeimas lēmumus, gan nesaskaņas kā koalīcijas iekšienē, tā arī attiecībās ar opozīciju.

13. Saeimai 2019. gads bija pirmais tāds īstas darbības gads. Pirms tam laiks pavadīts koalīcijas sarunās, līdz 23. janvārī Krišjāņa Kariņa (JV) valdība tika apstiprināta.

Tālāk koalīcija uz karstām oglēm pieņēma tehnisko budžetu, pēc kā politiskie spēki jau varēja sākt veidot savu politiku un pievērsties solījumiem. Ar vairākiem no tiem gan misējās, piemēram, mediķu algām, kas izpelnījās plašus nozares protestus, un strauju elektroenerģijas OIK likvidēšanu.

Tomēr pieņemti arī daudzi svarīgi lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz augstām amatpersonām – ievēlēts Valsts prezidents, jauna Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība un Latvijas Bankas prezidents. Tāpat tālāk virzīts tā sauktais finanšu sektora kapitālais remonts, administratīvi teritoriālā reforma un sperti pirmie soļi Rīgas domes atlaišanai.

Politikas apskatnieki norāda, – neatkarīgi no daudzu prognozēm par koalīcijas nestabilitāti tās raibā sastāva dēļ darbs turpinās. Lai arī lēmumi uz priekšu virzīti, atsevišķās situācijās, piemēram, ar sankcijām Ventspils brīvostas pārvaldei darbs bijis haotisks.

“Viena lieta ir izmocīt jautājumus, kuri visu laiku ir dienaskārtībā, piemēram, šīs mediķu algas, kur politiķi iemācījās sev attaisnojošus tekstus izpildīt. Cita lieta, kad rodas kaut kas negaidīts. Tad izskatījās, ka valdība īsti netiek galā,” pauž politisko procesu komentētājs Māris Zanders.

Vienlaikus koalīcijas politiskajiem spēkiem šajā Saeimā bijusi liela rīcības brīvība virzīt jautājumus, pat ja pārējie partneri tos neatbalsta, piemēram, “Attīstībai/Par!” piedāvātās kompensācijas ebreju kopienai.

“Tas ir tāds jaunumus, kuru mēs redzam šajā Saeimā. It kā ir koalīcija, bet brīvība, kas ļauj vēl vairāk pozicionēties partijām. Taču – kad bija budžeta veidošana, mašīna strādāja kā pulkstenis, visi balsoja kā piedien.”

Īpaši cieti šajā Saeimā ir novilktas līnijas starp koalīciju un opozīciju, pēdējiem paverot ļoti nelielas iespējas kādus jautājumus ietekmēt. No opozīcijas bija aktīvākie debatēji, izceļoties ar skaļiem pārmetumiem pretiniekiem, demonstratīviem demaršiem, parlamenta darbam brīžiem pat pietuvojoties farsam.

“Tad arī ir jautājums, kāds tad labums tiem racionālajiem opozīcijas politiķiem. Viņi, man šķiet, paši jūtas, ka ir centušies, bet tas viss pazudis. Skaidrs, ka attiecībās starp opozīciju un pozīciju vienmēr ir nedaudz bērnišķīgas, bet kaut kā varētu šo neslēpto “ak, jūs tā, tad mēs tā” principu, kaut kā mazināt,” saka politologs un “Mediju tilta” īpašnieks Filips Rajevskis.

Saeimas darbs 2020. gadā sāksies 9. janvārī, un arī nākamgad politiķiem priekšā svarīgas lietas. Gan saistībā ar Rīgas domes atlaišanu, gan tā saukto “Moneyval” procesu.