Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES! Uz Jūsu jautājumiem atbild Edijs Bošs

0 Komentāru
Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES! Uz Jūsu jautājumiem atbild Edijs Bošs
Publicitātes foto

23. jūnijā Lielbritānijas iedzīvotāji referendumā izšķirsies, vai valstij jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā. Vai tas nozīmē Eiropas šķelšanos? Ko pašiem britiem un arī Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem latviešiem nozīmētu Lielbritānijas izstāšanās jeb Brexit?

TV3 Ziņu dienests dokumentālā projekta Karalistes izvēle ietvaros šonedēļ aicināja uzdot jautājumus par Apvienotajā Karalistē notiekošo referendumu. Esam apkopojuši jautājumus, un mūsu eksperti sniedz atbildes uz tiem.

Uz jautājumiem atbild TV3 Ziņu vadītājs, RSU Politikas zinātnes katedras docents Edijs Bošs.

  • Kāpēc UK grib izstāties no ES? (Kristīne K.)
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Ko britu sabiedrība ”grib”, mēs vēl nezinām. Neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiks pieņemts referendumā (visticamāk, ar dažu procentu atšķirību starp ”par” un ”pret” nometni), skaidrs, ka dalība Eiropas Savienībā britiem nekad nav bijis politiskās vienprātības objekts,- atšķirībā, piemēram, no vāciešiem.

Pēdējās aptaujas rāda, ka par izstāšanos varētu balsot 52% un par palikšanu 48%. Taču kopumā dalījuma līnijas britu viedokļos ir niansētākas. Aptuveni trešdaļa varētu būt klasificējami kā puslīdz konsekventi eiroskeptiķi. 1975. gada Eiropas referendumā ”pret” balsoja 32%; un apmēram tikpat, 35%, ”pret” bija arī vēl pērn, pirms šī referenduma kampaņa bija sākusies.

Britu priekšstatus par viņu vietu Eiropā – tāpat kā mūsējos – ietekmējuši milzumdaudz vēsturisko, ģeogrāfisko, ekonomisko un ideoloģisko faktoru. Taču pašreizējās situācijas skaidrojumam labāk der pētījumi par tām britu sabiedrības grupām, kurās novērojamas vislielākās atšķirības starp ”par” un ”pret” nometnēm. Vidējais pusmūža cilvēks un seniors ir daudz eiro-skeptiskāks nekā gados jaunais; cilvēki ar labāku izglītību ir ievērojami eiro-optimistiskāki nekā mazāk skolotie.

Tas nav tāpēc, ka Eiropas Savienību a priori atbalstītu gudrie un noraidītu dumjie. Skaidrojums, visticamāk, ir ekonomisks un sociāls: jaunākā paaudze globalizācijas apstākļos jūtas komfortablāk, savukārt mazāk izglītotie ir tie, kurus ekonomiskā atvērtība potenciāli apdraud visvairāk- latviešu, lietuviešu un poļu iebraucēji tieši ar šiem britiem konkurē par darba vietām.

  • Vai kaut kas mainīsies, ja briti referendumā nobalsos par palikšanu ES? (Aivars)
  • Kādi ir tie īpašie noteikumi, ko Lielbritānija grib panākt, ja tā paliktu Eiropas Savienībā? (Dagnija C.)
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons jau ir panācis to, ko viņš uzskata par priekšnoteikumu Lielbritānijas turpmākai dalībai Eiropas Savienībā: ja britu vairākums nobalsos ”par” palikšanu, tad stāsies spēkā šī gada februārī panāktās norunas par Lielbritānijas jauno statusu Eiropas Savienībā.

Jāatceras, ka referendums nav vienkārši ”par” vai ”pret” dalību ES. Referendums faktiski ir ”par” vai ”pret” Lielbritānijas dalību ES uz jauniem noteikumiem.

Ja interesē, šeit detalizētāka analīze no neitrāla pētnieka par Kamerona panākto ”reformu paketi”. Mums potenciāli svarīgākās lietas ir divas:

1) koriģēti noteikumi attiecībā uz Lielbritānijā dzīvojošo citu ES valstu pilsoņu piekļuvi sociālo pabalstu sistēmai; nākotnē būs mazāk iespēju ”pabalstu tūrismam”.

2) oficiāli noformēta Lielbritānijas atteikšanās no dalības ”arvien ciešākas savienības” veidošanā; proti, briti paliek Eiropas Savienībā, taču ar viņiem var nerēķināties, ja citas Eiropas Savienības valstis virzīsies tālāk ciešākas politiskās integrācijas virzienā.

Otrais punkts varbūt izklausās abstrakti, taču tam var būt tālejošas sekas. Pirmoreiz oficiāli tiek apzīmogota ”divu ātrumu” Eiropas Savienība.

Otrajā ātrumā- Lielbritānija un citas Eiropas Savienības valstis, kuras nav gatavas vai nevēlas pārslēgties uz pirmo ātrumu.

Pirmajā ātrumā, jeb ”kodolā”, tās valstis, kuras piedalās eirozonā un Šengenas zonā, un uzskata šīs lietas par Eiropas integrācijas sasniegumu.

Parādu krīze un bēgļu krīze gan, šķiet, rāda, ka vienoto valūtu un atvērtas robežas ilgtermiņā iespējams saglabāt tikai vēl vairāk padziļinot Eiropas politisko integrāciju; proti, lēnām kustoties federālas valsts virzienā. Taču , no otras puses, arī daudzās pirmā ātruma valstīs atbalsts šādam Eiropas projektam nav garantēts. Atcerieties tos ”nē” referendumus Francijā un Nīderlandē pirms vienpadsmit gadiem par ES Konstitucionālo līgumu. Līdz ar to pirmajam ātrumam ir tāda pati problēma kā nogurušam velosipēdistam: ir jāminas uz priekšu, lai nenokristu, taču mīties nav spēka.

Kurā ātrumā īsti vēlas un spēj būt Latvija? Šī izvēle nākamajos gados var kļūt diezgan spiedīga.

  • Vai uzlabotos ekonomiskā situācija Lielbritānijā, gadījumā ja tā izstājas no ES? (Juris)
  • Vai Brexit gadījumā var sekot banku vai finanšu krīze? (Ieva)
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Pēc 2008. gada krīzes mācībām, britu bankas tagad esot labāk kapitalizētas nekā jebkad savā vēsturē, tāpēc tieši par banku krīzi diez vai būtu jāuztraucas.

Taču kopumā Lielbritānijas ekonomisko nākotni ārpus Eiropas Savienības nevar precīzi modelēt- galvenokārt tāpēc, ka tā atkarīga no lietām, kuras kļūs skaidras tikai.. atrodoties ārpus Eiropas Savienības.

Tas, piemēram, atkarīgs no tā, kāds būs Lielbritānijas ekonomisko attiecību modelis ar Eiropas Savienību pēc izstāšanās. Eiropas Savienība ir un paliks būtisks tirdzniecības partneris Lielbritānijai, jo puse britu eksporta nonāk citās ES valstīs. Bet uz kādiem noteikumiem briti saglabās piekļuvi Eiropas Savienības iekšējam tirgum? Nav zināms.

Brexit ekonomiskās sekas, protams, ir karsts strīdu temats pašreizējā kampaņā. Izmantojot daudzās neskaidrības, palicēju kampaņa pārspīlē iespējamos zaudējumus, kamēr aizgājēju kampaņa tos vispār neņem nopietni.

Es pats sliecos paļauties uz OECD pētījumu. Viņiem sanāk, ka Brexit gadījumā Lielbritānijas IKP 2030. gadā būs par 5% mazāks nekā tad, ja viņi būtu palikuši ES.

  • Ko britu izstāšanās nozīmētu Eiropas Savienībai? Vai tā izjuktu? (Margarita)
  • Vai UK varētu sekot citas EU valstis?  (Alfrēds)
  • Vai britu izstāšanās nemudinās uz to arī vāciešus un francūžus? Un kas tādā gadījumā notiks ar Eiropas Savienību? (Juris Lazdāns)
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Principā, Eiropas Savienība nav Padomju Savienība, un no ES katra valsts var aiziet- ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Un, ja dažādi exit’i pārvērstos par tendenci, tad ES, protams, beigtu pastāvēt.

Eiropas Savienības atšķirība no Padomju Savienības gan ir arī tāda, ka ES dalībvalstis kopā ir sanākušas labprātīgi, uzskatot, ka tā rīkoties ir viņu pašu interesēs. Nedomāju, ka Brexit kaut kā automātiski atceltu šo motivāciju valstīm atrasties Eiropas Savienībā.

Taču tas nenozīmē, ka būs viegli. Sūrs salīdzinājums, bet man šķiet, ka piemērots: Lielbritānijas aiziešana būtu kā kājas vai rokas zaudēšana cilvēkam. Šāda amputācija nav letāla, taču tā ir traumējoša, sāpīga, ierobežos darbaspējas un var izraisīt depresiju; taču ir iespējams ar laiku pielāgoties un dzīvot tālāk gana komfortabli.

Par Vāciju un Franciju. Vācijā pro-eiropeiskais konsenss gan politiskajā elitē, gan sabiedrībā ir ļoti ciešs, par spīti ”alternatīvo” spēku popularitātes pieaugumam. Ilustrācijai var aplūkot šīs Gallup aptaujas rezultātus. Dati nav paši jaunākie, bet Vācijas proeiropeiskums tur labi saskatāms. Francijā, Nacionālās frontes pozīcijas ir krietni spēcīgākas, taču diez vai eiroskeptiskais virziens kļūs par tik nopietnu politiskā ”meinstrīma” sastāvdaļu kā Lielbritānijā.

  • Vai nav tā, ka neatkarīgi no referenduma rezultāta, tas veicinās ES izjukšanu? (Ilze no Londonas)
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Vēlreiz,- nedomāju, ka Brexit pats par sevi var izraisīt domino efektu.

Tas, kas ilgtermiņā var apdraudēt Eiropas Savienības pastāvēšanu drīzāk ir Eiropas Savienības nespēja pārliecoši tikt galā ar tādām problēmām kā parādu krīze vai patvēruma meklētāju plūsma.

Šeit jaunākie aptauju dati, kas rāda eiroskepses pieaugumu kā atbildes reakciju tieši uz šīm divām pēdējā laika krīzēm.

Cik ir lielas iespējas, ka izstāšanās gadījumā Skotija var rīkot referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas? (Sandis)

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Skaidrs, ka Brexit skotu nacionālistiem dotu iespēju aktualizēt domu par atkārtotu Skotijas neatkarības referendumu. Īpaši gadījumā, ja Skotijas balsojums 23. jūnija eiro-referendumā atšķirsies no Anglijas balsojuma.

Taču šeit diez vai kaut kas notiks automātiski.

Kaut kad nākotnē skotu nacionālistu līderi uzstās uz jaunu nobalsošanu nevis akurāt Brexit’a vai ne-Brexita dēļ, bet tad, kad viņiem šķitīs, ka viņi neatkarības referendumā var uzvarēt.

Atcerieties, 2014. gada referendumā Skotijas neatkarības atbalstītāji palika mazākumā.

Vai Brexit’s automātiski nozīmēs, ka skotu neatkarības kustība beidzot var savākt vairākumu? Diez vai.

Pirmkārt, Brexit’eru nometne skotiem ir apsolījusi vēl vairāk autonomijas gadījumā, ja Lielbritānija pamestu ES.

Otrkārt, Lielbritānijas potenciālā aiziešana no Eiropas Savienības nav jāuztver kā sarkanā lupata visai skotu nacionālistu kustībai. Jā, Skotu Nacionālistu partijas līderi ir izteikti proeiropeiski, taču vairākums skotu, apmēram 60%, ir eiroskeptiķi, – tā secina viens no autoritatīvākajiem Skotijas sociologiem

0 Komentāru