Lielbritānija neizstāsies no ES, prognozē bukmeikeri

0 Komentāru
Lielbritānija neizstāsies no ES, prognozē bukmeikeri
FOTO: LETA

Britu referendums par dalību Eiropas Savienībā (ES) strauji tuvojas, bet aptaujas rāda svārstīgus rezultātus. Bloomberg apkopotās bukmeikeru likmes uzrāda, ka iespēja ”Pamest” ES ir samazinājusies līdz nedaudz virs 30%.

Saņemot jaunāko aptauju rezultātus, britu mārciņa nostiprinājās. Tomēr līdz balsošana nebūs notikusi, nenoteiktība saglabāsies. Vismaz attiecībā uz referenduma iznākumu, jo šie jautājumi savu aktualitāti nezaudēs arī pēc referenduma.

Lielākā daļa aptauju ziņo par 10-15% neizlēmušo, kas arī var nosvērt referenduma iznākumu par labu vienai vai otrai izvēlei. Ir ļoti liela iespēja, ka tieši neizlēmušie var nosvērties par esošās situācijas saglabāšanu un nobalsot par palikšanu.

Uz to var pamudināt arī veids, kā ir uzdoti jautājumi anketā. Ticību, ka briti saglabās dalību, stiprina Skotijas neatkarības referenduma rezultāts.

Tad aptaujas bija par labu neatkarības atbalstītājiem, tomēr rezultātā 55.3% vēlētāju Skotijas neatkarību neatbalstīja. Situāciju var koriģēt arī nesenā ”ES advokātes” britu parlamentārietes Džo Koksas slepkavība. Tomēr, kā liecina vēsture, 2003. gadā – četras dienas pirms referenduma par Zviedrijas dalību eirozonā – tika nogalināta Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda. Tika sagaidīts, ka tas veicinās atbalstu dalībai eirozonā, taču efekts izpalika.

Ekonomiskās sekas Brexit gadījumā, visticamāk, būs ievērojamas. Taču jāņem vērā, ka diskusiju dalībniekiem ir arī kārdinājums ekonomiskās sekas dramatizēt. Lai izvairītos no katastrofas, sarunas par jaunajiem nosacījumiem, iespējams, tiks īstenotas pēc iespējas pragmatiski. Taču jebkurā gadījumā ekonomika cietīs.

Svētdien BBC intervijā premjers Deivids Kamerons aicināja iedzīvotājus nebalsot par ES pamešanu, uzsverot, ka šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (AK) finanšu situācija pasliktināsies un varētu izmaksāt 20-40 miljardus sterliņu mārciņu.

Finanšu tirgi tuvākajās dienās koncentrēsies tikai uz britu referendumu. Tas nozīmē, ka ”Pamest” uzvara atbalsosies tirgos, kas var radīt neparedzamas sekas. Tādēļ vairākas pasaules centrālās bankas jau ir paziņojušas, ka ir gatavas pasākumiem, lai savlaicīgi reaģētu un novērstu nekontrolētu situācijas attīstību.

Skatoties tuvāko divu gadu perspektīvā, Brexit gadījumā AK zaudētu 2% no IKP, kamēr eirozonai tas maksātu ap 1% no IKP. Savukārt 15 gadu perspektīvā AK IKP būtu par 6% zemāks. Britu mārciņas vērtība pret eiro kristos par 5%, dolārs nostiprinātos. Akciju cenas Londonas biržā 2017. gada beigās būtu kritušās par aptuveni 20%, Vācijā līdz pat 10%.

Aizejot AK mainītos arī varas līdzsvars ES, tas ir, nostiprinātos eirozonas ietekme. Taču reizē arī vājinātos Ziemeļeiropas bloka ietekme (Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande, Ziemeļu un Baltijas valstis). Bez AK šim blokam nebūtu kritiskā masa (35% ES iedzīvotāju), kas nepieciešams, lai bloķētu vairākuma lēmumu. Brexit gadījumā pieaugtu AK iekšējās šķelšanās risks, jo Skotijas vairākums atbalsta dalību ES. Vēl ir scenārijs, kad briti nobalso par Brexit, taču ar nelielu pārsvaru. Šādā gadījumā, ļoti ticami, tiks meklēti iemesli, lai Londonā un Briselē vēl reizi pārvērtētu AK un ES nolīgumu. Tas pavērtu durvis uz jaunu referendumu. Tomēr, lai arī kāds būtu referenduma iznākums, jautājums par ES nākotni un valstu attiecībām turpināsies.

Izvērtēt sekas Latvijas ekonomikai Brexit gadījumā varbūt vēl ir nedaudz pāragri. Tomēr sekas būtu jūtamas.

Jāņem vērā, ka AK izstāšanās atstātu ietekmi uz ES budžetu un attiecīgi ir pavisam ticama iespēja, ka tā rezultātā tiktu pārskatīti ES atbalsta mehānismi, tostarp Latvijai.

0 Komentāru