“Līdzīgi kā deviņdesmitajos – kurš reketēs kuru uzņēmēju.” Vēsturnieks skaidro Molotova-Ribentropa pakta aizkulises

Pievienot komentāru
“Līdzīgi kā deviņdesmitajos – kurš reketēs kuru uzņēmēju.” Vēsturnieks skaidro Molotova-Ribentropa pakta aizkulises
AKG-IMAGES/SCANPIX

23. augustā pirms 30 gadiem notika “Baltijas ceļš”. Taču “Baltijas ceļš” pats bija atgādinājums par 50 gadus iepriekš notikušu noziegumu – Hitlera un Staļina jeb Molotova-Ribentropa paktu, kas brutāli sadalīja Austrumeiropu. Vēsturnieki skaidro: tā bija kā reketieru vienošanās, tirgus placī sadalot ietekmes sfēras. Pakta noslēgšanas brīdī noziedzīgie režīmi visai pasaulei meloja, saucot dokumentu tikai par savstarpējas neuzbrukšanas līgumu un noklusējot Eiropas pārdales plānus.

1939. gada 23. augustā Maskavā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Sarunas bija spraigas. Staļins negaidīti pieprasīja izdarīt labojumus, iekļaujot PSRS politisko un ekonomisko interešu zonā arī Ventspils un Liepājas ostu. Hitlers vakarā atsūtīja telegrammu, piekrītot kompromisam.

Naktī uz 24. augustu Neuzbrukšanas līgums ar papildprotokoliem parakstīts. Somija, Igaunija, Latvija slepeni bija nolemta PSRS, Lietuva – vāciešiem. Vēstures arhīvos saglabājušies video kadri no 1939. gada, kuros padomju ārlietu ministrs Molotovs lepnā balsī nolasa paziņojumu par formālā neuzbrukšanas pakta noslēgšanu – tolaik par Eiropas sadali režīmi klusēja.

“Padomju un Vācijas neuzbrukšanas pakta noslēgšana liecina par to, ka Staļina vēsturiskais paredzējums ir piepildījies,” savulaik sacīja Molotovs.

“Pakta būtiskā daļa ir slepenie protokoli. Par pašu paktu informācija plaši zināma. Tajos tiek sadalītas ietekmes sfēras. Līdzīgi kā deviņdesmitajos gados tirgū – kurš reketēs kuru uzņēmēju,” skaidro vēsturnieks Kārlis Dambītis.

Vācija paktu nosoda, bet Krievija kā PSRS mantiniece cenšas totalitāro režīmu noziedzīgo vienošanos mīkstināt.

“Uz kā ir būvēta arī mūsdienu Krievijas ārpolitika. Viņi mēģina parādīt, ka tas bija mēģinājums Eiropā saglabāt mieru. Viena no manipulācijām ar vēsturi, ko Krievija dara intensīvi,” norāda vēsturnieks.

Staļina un Hitlera līgums bruģēja Otrā pasaules kara sākuma gaitu, tieši tādēļ vēsturnieki Molotova- Ribentropa paktu sauc par 20. gadsimta “lielāko noziedzīgo vienošanos”.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā