Līdz pašvaldību vēlēšanām 9 mēneši. Kādas “aprēķina laulības” tiek slēgtas?

1 komentārs
Līdz pašvaldību vēlēšanām 9 mēneši. Kādas “aprēķina laulības” tiek slēgtas?
LETA

Cīņa par varu Rīgā notiks jau pavisam drīz – līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši tikai nepilni deviņi mēneši. Ideja, ka Latvijas galvenajām partijām jāveido kopīgs saraksts, lai atņemtu varu Saskaņas un Gods Kalpot Rīgai apvienībai, nav jauna. Šāds aicinājums izskanēja arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, taču nerealizējās.

Taču, piedaloties vēlēšanās atsevišķi, pārējām partijām neizdevās radīt nopietnu konkurenci Nila Ušakova un Andra Amerika tandēmam. Rīgas domes opozīcijai neatlika nekas cits kā turpināt bezspēcīgi kritizēt nepārspēto pašvaldības vadītāju.

“Es biju domājis, ka varbūt domes priekšsēdētājs varbūt ir tādu politisku briedumu sasniedzis, izaudzis no tā pusaudžu pubertātes vecuma, bet acīmredzot esmu kļūdījies,” 2013. gadā sacīja Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (V).

“Mans aicinājums atkal jaunajam sasaukumam, jaunos četrus gadus atkal mazāk runāt, vairāk strādāt,” 2013. gadā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Par atkārtotu startēšanu kopā vienā sarakstā Ušakova Saskaņa un Amerika Gods kalpot Rīgai jau vienojušās.

Video

“Godīgi sakot, mums pat nebija īpašu jautājumu. Mums vajadzēja, atbilstoši procedūrai, par to nobalsot,” norāda Ušakovs.

Ideja apvienot spēkus atkal radusies arī otrajā Latvijas politikas flangā. Vienotības pārstāvji aicinājuši pārējos divus Saeimas un valdības koalīcijas politiskos spēkus – Zaļo un zemnieku savienību un Nacionālo apvienību – Rīgā startēt ar kopēju sarakstu. Tas esot vienīgais veids kā pacīnīties par Rīgas mēra amatu.

“Pagājušās vēlēšanas skaidri parādīja, ka bija daudz t.s. sadedzināto balsu jeb balsis, kura tika savāktas līdz 5% barjerai. Vēlāk šīs partijas neiekļūst RD un faktiski mēs šādā veidā šīs balsis atdodam Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam, tādā veidā viņiem palīdzot. Tas nav pareizi. Otrs fundamentāli izšķirošs jautājums – ja mēs skatāmies uz Rīgu – būs vēlētāju aktivitāte. Pilnīgi citu efektu mēs varam dabūt tad, ja mēs izveidojam vienu milzīgu, spēcīgu alternatīvu šī brīža domes vadībai. Un tas varētu arī veicināt lielāku aktivitāti. Ja mēs nespēsim izveidot kopīgu sarakstu, tad es prognozēju, ka cīņa varētu būt ļoti švaka,” norāda Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvars Smiltēns.

“Izveidos viņi kopīgi sarakstu, neizveidos, tas jau ir jautājums viņiem. Es esmu diezgan skeptisks, skatoties uz to, ka visas tās partijas savā starpā kuru gadu jau karo, kā lielākie ienaidnieki vienas koalīcijas ietvaros. Man ir ļoti žēl, ka tā vietā, lai runātu par to, kas ir nepieciešams rīdziniekiem, piedāvāt pilsētai savu vīziju par tālāko attīstību, par veicamajiem darbiem, cilvēki koncentrējas tikai uz to, ka a davai mēs pamēģināsim kaut kādā veidā pārņemt varu, bet ko mēs tālāk ar to darīsim – tas ir cits jautājums,” norāda Ušakovs.

Skepsi par Vienotības piedāvājumu gan nepauž tikai Ušakovs. Zaļo zemnieku līderis Augusts Brigmanis arī norāda – apvienība grib atkārtot iepriekšējo vēlēšanu panākumus Latvijas pašvaldību vēlēšanās kopumā, bet starts galvaspilsētā tai nav tik būtisks.

ZZS valdes loceklis Augusts Brigmanis norāda: “Mēs neuzskatām, ka tas būtu kaut kāda milzīga sakāve vai milzīgs zaudējums, ja mēs Rīgā neiegūtu varu”.

Zaļo un zemnieku savienība jau pateikusi skaidru ”nē” kopīgam startam ar saviem pašreizējiem politiskajiem konkurentiem.

“Šāds piedāvājums, kas nāca par kopīga saraksta veidošanu, ir ļoti tuvredzīgs. Šāds saraksts absolūti veidotu Rīgā etnisku balsojumu. Vai mēs gribam Rīgā etniski sašķeltu sabiedrību, vēl vairāk etniski sašķeltu sabiedrību Rīgā? Iet ar saukli – ko es redzu, kas zināmā mērā parādās ”Latvieši pret krieviem!” es domāju, ka tas ir nepareizi, tas ir tuvredzīgi un tas ir bīstami,” teic Brigmanis.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars tikmēr uzsver, ka nacionāļi ir par kopīgu sarakstu, bet tikai tad, ja tajā būtu pārstāvētas visas trīs valdības partijas. Tātad – ja nepiedalās zaļie zemnieki, nepiedalās arī Nacionālā apvienība.

“Ja neiet kopā visi, tad tā matemātika sāk darboties citā virzienā. Piemēram, tikai NA un Vienotība, tad mēs esam pētījuši, ka Vienotība drīzāk pavilktu šo sarakstu uz leju. Pietiekami daudz NA atbalstītāji, kuri nekad savu balsi par Vienotību neatdotu,” norāda Dzintars.

Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka partijas, kas aktīvi aicina veidot kopīgo sarakstu, demonstrē vājumu.

“Šo partiju politiķi, kuri gribētu apvienoties šajā vienā sarakstā, ir sapratuši, ka viņi ir nosacīti diezgan vāji. Citiem vārdiem, tas piedāvājums, ko viņi spēj izvirzīt pat labākajā iespējamā gadījumā, ir tik vājš, ka viņi var piedzīvot diezgan satriecošu sakāvi. Es saprotu šo motivāciju no partiju skatu punkta, no politiķu skatu punkta, kas grib būt ievēlēti Rīgas domē. Ja viņi jūt, ka varbūt nevarēs vieni paši, tad domā, ka vismaz kopā noveiksies. Bet es nedomāju, ka šāds vājums, šāds apvienots vājums varētu novest pie tik laba rezultāta, ka varētu pat uzvarēt šobrīd pie varas esošo Saskaņu un GKR,” norāda Kaktiņš.

Politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis norāda: “Ir divas problēmas Vienotībai, kāpēc viņa ir tik ļoti aktīva šī kopējā saraksta veidotāja. Pirmā lieta ir tāda, ka ir redzams, ka neviens no Vienotības pirmā līmeņa līderiem nav gatavs atteikties no tā, kas viņiem ir, un nopietni pieteikt savu kandidatūru Rīgā, viņi netic tam. Viņi paši netic. Otrā lieta ir tāda, ka ja Zaļie zemnieki vai nacionāļi iegūst kādu mandātu vai mazāk Rīgā, vai neiegūst – ZZS gadījumā – atkal nebūs pārstāvēti, tad priekš viņiem tā nav problēma. Viņi izdzīvos (..) Savukārt Vienotība esošajā situācijā ar šiem zemajiem reitingiem, viņai jāpierāda spēja, vēlme startēt politiskajā procesā, pacīnīties par varu”.

Nepārprotamu gatavību pieslieties vairāku partiju kopīgam sarakstam pagaidām pagaidām pauž tikai Latvijas Reģionu apvienība, kas Saeimā atrodas opozīcijā un Rīgas domē nekad nav bijusi pārstāvēta. Politiskā spēka pārstāvis Andrejs Ence uzskata, ka jāapvienojas ne tikai trim valdības partijām, bet jāņem pulkā arī Reģionu apvienību, Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai un varbūt citas partijas.

“Jā, mēs Rīgā līdz šim neesam startējuši nekad, tāpēc tie reitingi nekādi nav, bet vienlaikus mēs apzināmies, ka Rīgā mēs neesam tie galvenie spēlētāji. Un Vienotībai, protams, arī ir tāds izmisuma solis varbūt veidot kopā. Bet nav jau cita risinājuma, manā skatījumā nav cita risinājuma,” saka Ence.

To, ka Vienotība vēlas startēt kopā ar citām partijām, jo baidās, ka pretējā gadījumā varētu neiekļūt Rīgas domē vispār, partijas priekšsēdētāja vietnieks gan noraida.

Par Vienotību man nav šaubu, ka Vienotība varētu pārvarēt 5% barjeru, bet tālāk ko? Ko darīt tālāk? Pēc tam, kad ir iekļūts šajā domes sastāvā? Ja reāli nav vairākuma kādā  veidā nodrošināt to, ka Vienotība un citas partijas var realizēt to politiku, kas saskanētu ar valsts kopējo politiku,” norāda Smiltēns.

Politologs Filips Rajevskis gan apšauba, ka vienīgais veids kā uzvarēt Saskaņu ir kopīgs sarakstu – reālāk to būtu izdarīt, partijām startējot atsevišķi. “Ir nepieciešamas vienkārši trīs normālas priekšvēlēšanu kampaņas. Mēs nerunājam par tādu situāciju, kā bija iepriekšējās vēlēšanās, kad tiek vienkārši pēc pārpalikuma metodes atsūtīti politiķi uz Rīgu, bet normāli politiķi, kuri parāda reālu gribu pacīnīties Rīgā, trīs normālas kampaņas un tas nav neiespējami,” pauž Rajevskis.

Veidot trīs atsevišķas kampaņas, savstarpēji koordinējot rīcību, tagad piedāvā Nacionālā apvienība. Kopīga saraksta vietā nacionāļi piedāvā zaļajiem zemniekiem un Vienotībai pirms vēlēšanām koordinēt rīcību, kā arī jau tagad vienoties, ka pēc vēlēšanām trīs partijas veidotu kopīgu koalīciju. Šīs koalīcijas virzītais Rīgas mērs pārstāvētu to partiju no trim, kas ieguvusi visvairāk balsu, bet Saskaņa paliktu opozīcijā.

“Mēs vēršamies pie sabiedrotajiem un meklējam tos sadarbības modeļus RD, kas būtu reālistiski. Vienotība gāja pavisam citu ceļu – tā nāca ar acīmredzami nereālu scenāriju, turklāt nāca publiski, un tikai tad uzrunāja savus potenciālos sadarbības partnerus. Kas, protams, rada iespaidu, ka tas drīzāk ir tāds kā priekšvēlēšanu triks, nevis patiesa cerība un patiesa vēlme apvienoties,” uzskata Dzintars.

Lai gan sākušās runas par sadarbību, partijas vēl nav nākušas klajā ar saviem Rīgas domes vēlēšanu sarakstu iespējamiem līderiem. Politiskas vērotāji atzīst, ka partiju redzamākie politiķi startēt nevēlas, jo paši netic iespējai uzvarēt Ušakova Saskaņu. To, ka viņš partijā uzrunāts kandidēšanai Rīgas domē, atklāj Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Tomēr viņš startēšanu komentē atturīgi.

“Man ir uzticētu pienākumi partijas priekšsēdētāja vietnieka pozīcijā, arī frakcijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus es pildu, un tur tiešām es veltu daudz enerģijas un laika tam visam un strādāju ar pilnu atdevi. Pašlaik es izskatījis tādu priekšlikumu iet un kandidēt Rīgā, vēl neesmu,” teic Smiltēns.

Viss liecina, ka kopīgā saraksta iecere ir izgāzusies jau pašā sākuma posmā. Tas nenozīmē automātisku ”Saskaņas” uzvaru vēlēšanās, taču Nils Ušakovs viennozīmīgi uzskatāms par pašreizējo cīņas favorītu. Viņa oponentiem savukārt vēl ir priekšā piedāvājuma rīdziniekiem izstrādāšana un konkrētu līderu izvirzīšana. Gaidāmas arī valdībā ietilpstošo partiju sarunas par to, vai un kā tās priekšvēlēšanu laikā varētu sadarboties un savstarpēji koordinēt savu rīcību.

1 komentārs