Levits: Rīgas domes atlaišana ir politisks lēmums, bet tam ir jābūt pamatotam no visiem aspektiem

1 komentārs
Levits: Rīgas domes atlaišana ir politisks lēmums, bet tam ir jābūt pamatotam no visiem aspektiem
POSTIMEES / SCANPIX

Rīgas domes atlaišana ir politisks lēmums, bet tam ir jābūt pamatotam no visiem aspektiem, lai gadījumā, kad minētais lēmums tiks vērtēts Satversmes tiesā (ST), tas atbilstu satversmībai un būtu pārliecība, ka ievēroti visi aspekti, norāda Valsts prezidents Egils Levits.

Intervijā Latvijas Radio uz jautājumu, vai Valsts prezidentam šķiet, ka lēmums par Rīgas domes atlaišanu ir pamatots, Levits atbildēja, ka par šo jautājumu vēl notiek diskusija, jo valdība diskutēja un uzskatīja, ka pamatojums ir pietiekams, tad tagad par to diskutē parlamentā, jo tikai tam ar vairākumu ir iespēja atlaist domi.

Tomēr Levits īpaši uzsvēra, ka šajā jautājumā lēmumam ir jābūt īpaši pamatotam, jāņem vērā visi aspekti un ir jāuzklausa arī Rīgas dome, lai rezultātā pieņemtu vispusīgu lēmumu.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.10.30 notiks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurās paredzēts izskatīt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.

Sēdes sākums paredzēts pirmajā Saeimas sēdes pārtraukumā plkst.10.30. Plānots, ka komisijas sēde tiks turpināta arī nākamajā pārtraukumā plkst.12.30.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts likumprojektu nodot izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, deputāte Vita Anda Tērauda (AP) trešdien ārkārtas sēdē rosināja likumprojektu tomēr nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ar piecu balsu pārsvaru koalīcijai to izdevās panākt.

Šāds solis bija nepieciešams, jo Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā koalīcijai nebūtu izdevies panākt balsu vairākumu likumprojekta tālākai virzībai, ņemot vērā partijas “KPV LV” noraidošo pozīciju Rīgas domes atlaišanas procesa kārtībā. “KPV LV” pārstāvis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, skatot grozījumus kārtībā par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, balsoja kopā ar opozīcijas deputātiem, tādējādi panākot piedāvāto izmaiņu skatīšanas apturēšanu.

Ņemot vērā, ka “KPV LV” deputāti neatbalsta likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, arī Budžeta komisijā koalīcijai varētu būt grūtības ar balsu vairākuma nodrošināšanu, jo patlaban koalīcijas partijām, neskaitot “KPV LV”, komisijā ir septiņi deputāti, bet opozīcijas deputātiem, šoreiz ieskaitot “KPV LV” politiķus, komisijā arī ir septiņas balsis. Tomēr, visticamāk, viena opozīcijas deputāte šodien nevarēs piedalīties komisijas sēdē atvaļinājuma dēļ, tādējādi rodoties situācijai, ka koalīcijai ir vienas balss pārsvars.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Saeima ārkārtas sēdē nodeva likumprojektu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tādējādi likumprojekts sācis savu ceļu parlamentā. Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 50, bet pret bija 45 deputāti.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu rīkot marta pirmajā pusē. Taču vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” ziņojis, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada 2.maijā.

1 komentārs