Levits: Latvija turpināšot darīt visu iespējamo, lai nepieļautu Misānes izdošanu Dienvidāfrikai

42 komentāri

Reaģējot uz Dānijas tiesas lēmumu paturēt apcietinājumā Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, prezidents Egils Levits pirmdien Rīgas pilī ar visu atbildīgo iestāžu vadītājiem sprieda par valsts turpmāko rīcību Misānes lietā.

Jau pirms deviņiem rītā pie Rīgas pils pulcējās Kristīnes Misānes atbalstītāji. Viņi savākuši parakstus ar lūgumu Valsts prezidentam rīkoties, lai par sava bērna nolaupīšanu Dienvidāfrikas Republikā apsūdzēto Kristīni Misāni izdotu tiesāšanai Latvijā.

“Mēs tiešām uzskatām, ka prezidentam ir jāvar rast iespēju braukt viņai pakaļ, ir jābrauc pakaļ mūsu cilvēkam un jāved uz Latviju. Es gribu, lai uz šo mirkli visi koncentrējamies uz to, lai to cilvēku, to mammu atvedam mājās,” saka atbalsta pasākumu organizatore Inese Prisjolkova.

Valsts prezidents Egils Levits uz koordinācijas sapulci Misānes lietā bija uzaicinājis premjeru un arī visu tiesībsargājošo iestāžu vadītājus. Pēc gandrīz divu stundu apspriedes paziņojums par konkrētu rīcības plānu gan nesekoja. Esot vairākas iespējas, ko varētu darīt Misānes aizstāvēšanai, bet kādas – tas gan netika atklāts.

“Mēs, protams, turpināsim aizstāvēt mūsu pilsones intereses gan saskaņā ar mūsu likumdošanu, gan arī ar starptautiski pieņemtajām normām. Katra institūcija savas kompetences ietvaros vēlreiz pārdomās tās iespējas, kas šajā situācijā pēc piektdienas Dānijas tiesas lēmuma, kas ir neatkarīga tiesa, ko neviena institūcija nevar un nedrīkst ietekmēt, ko mēs tomēr, ņemot vērā šīs iespējas, varam darīt,” sacīja prezidents.

Viņš svētdien arī sazinājās ar Dienvidāfrikas ārlietu ministri un šo jautājumu skatīšot arī Dienvidāfrikas valdība. Savukārt valdībai uzdots izstrādāt ziņojumu par līdz šim paveikto Misānes jautājumā.

“Šī valdība aizstāvēs jebkuru mūsu valsts pilsoni jebkurā pasaules malā, tai skaitā Misānes kundzi. Valdības līmenī mēs turpināsim skatīt un izskatīt visas iespējas, lai Misānes kundzi varētu aizstāvēt. Mēs izskatām vairākas iespējas,” pēc tikšanās pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Misāne kopš 2018. gada nogales ir apcietinājumā Dānijā. Šīs valsts tiesa pagājušajā piektdienā nolēma sievieti paturēt apcietinājumā, kas faktiski nozīmē, ka ceturtdien viņu izdos Dienvidāfrikas Republikai. Ja šis scenārijs tiešām piepildīsies, vienīgais, ko Latvija var darīt, – rūpēties par to, lai Misānei Dienvidāfrikā tiktu nodrošināts juridiskais un konsulārais atbalsts un atbilstoši humānie apstākļi. Un šeit daudz vairāk par institūcijām varot paveikt sabiedrība.

“Svarīga ir pilsoņu iesaiste un šī petīcija, kas ir iesākta, tai var būt zināma nozīme šo humāno jautājumu risināšanā. Mūsu sabiedrība ir izrādījusi atbalstu humanitāro jautājumu risināšanai, tam ir nozīme, tam ir lielāka nozīme nekā institūciju nostājai,” uzskata prezidents.

Šajā lietā tomēr ir daudz neskaidrību. Latvijas tiesa pērn atzinusi, ka Misāne bērnu nav nolaupījusi, bet no Dienvidāfrikas izvedusi bērna interesēs, jo ģimenē tiešām konstatēta vardarbība. Tikmēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau vairākas reizes atteikusi pieņemt izskatīšanai Misānes lietu.

“Eiropas Cilvēktiesību tiesā tā ir viena no ļoti daudzām līdzīgām lietām, un tur acīmredzot šo iesniegumu ir sagatavojuši Misānes kundzes advokāti ar tiem argumentiem un pieradījumiem, kas tur ir. Un acīmredzot tiesneši ir novērtējuši, ka nav tur pamata iesaistīties,” pirmdien sacīja Egils Levits.

Lai nepieļautu Misānes izdošanu, Ārlietu ministrija rosinās valdību vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka ir izsmeltas Dānijā noteiktās tiesiskās procedūras. Tāpēc ministrija ne tikai rosinās valdību vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet arī noteikt pagaidu noregulējumu-izdošanas aizliegumu līdz lietas izskatīšanai. Arī iedzīvotāju dalība problēmas risināšanā kļūst arvien aktīvāka. Petīciju Misānes atbalstam  parakstījuši jau vismaz 28 tūkstoši atbalstītāju.

“Iespējams, ka šis gadījums palīdzēs uzlabot situāciju, bet tā tas jurisprudencē ir, ja mēs domājam, ka ir kaut kāda likumdošanā laba kārtība, tad diemžēl tā nāk caur to, ka kāds to ir ar savām grūtībām panācis,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns  (JKP).

Tikmēr jau no pagājušās nedēļas sociālajos tīklos figurē Kristīnes Misānes civilvīra Johana Groblera versija par Misānes bēgšanu no Dienvidāfrikas. Viņš noliedz, ka bijis vardarbīgs, un pauž cerību, ka Misāni tiesās Dienvidāfrikā. Jāpiebilst gan, video nav minēts fakts, ka civilvīra vardarbība fiksēta Dienvidāfrikas tiesā, kas Misānei bija noteikusi aizsardzību. Noklusēts arī tas, ka vardarbību par pierādītu atzinusi arī tiesa Latvijā.