Levits: Kā Valsts prezidents es nebūšu koalīcijas līguma garants

5 komentāri
Levits: Kā Valsts prezidents es nebūšu koalīcijas līguma garants
IEVA MAKARE, LETA

Ceturtdien Saeimā varēja sastapt arī abus nu jau oficiāli izvirzītos Valsts prezidenta amata kandidātus – Egilu Levitu un Juri Jansonu. Viņi žurnālistus iepazīstināja ar savu darbu prioritātēm, kļūstot par valsts galvu.

Levits pauda pārliecību, ka varētu kļūt par nākamo Valsts prezidentu, ņemot vērā, ka viņam atbalstu solījuši piecu Saeimas frakciju pārstāvji. Viņš gan akcentēja, ka nav uzskatāms par koalīcijas kandidātu: “Es neesmu un nebūšu koalīcijas līguma garants. Es būšu prezidents visiem Latvijas politiskajiem pārstāvjiem, kuri atbalsta un kuri balstās uz Satversmi.”

Prezidentūrā Levits izvirzīšot trīs prioritātes: stiprināt iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, nodarboties ar Latvijas modernizāciju, bet pats galvenais būšot  nevienlīdzības mazināšana.

“Mūsu ekonomika strauji aug, bet liela daļa iedzīvotāju netiek tam līdzi. To nedrīkstētu pieļaut. Ir jāpanāk, ka labklājības pieaugums būtu visiem,” viņš saka.

Levits neatklāj, vai kā jurists plāno piedāvāt izmaiņas Satversmē. Viņš arī nepauž skaidru atbalstu Raimonda Vējoņa iniciatīvai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs dzimušiem bērniem, ko neatbalsta Nacionāla apvienība. “Par to patlaban tiek diskutēts Saeimā, kā Saeima nolems, tā arī būs.”

Savukārt Jansons, kļūstot par Valsts prezidentu, redz iespēju novērst trūkumus cilvēktiesību jomā, kas  pamanīti, astoņus gadus strādājot par tiesībsargu.

“Te es varu nosaukt tādas skaļākas lietas kā veselības aprūpes nepieejamība, kur esam enerģiski strādājuši, bet noticis solis uz priekšu, divi atpakaļ, un tagad reforma tiek reformēta, lai gan jau toreiz teicām, ka nebūs labi, būs slikti, brāķis mūs neklausīja. Kā prezidents es redzu citus veidus, kā to tiesiski taisnīgi ietekmēt,” norāda tiesībsargs.

Jansons arī esot gatavs rūpīgi sekot Saeimā pieņemto likumu kvalitātei, un, ja nepieciešams, tos adot pārstrādāšanai. Viņš arī neuzskata, ka problēmas varētu radīt diplomātisko zināšanu trūkums: “ES dalībvalstu līmenī tas viss ir ļoti vienkārši, jo mēs esam citās attiecībās. Ja ir kādas divpusējas attiecības, tad tur ir protokolā diplomātijas kārtība, un viss notiek pēc instrukcijas.”

Gan Jansons, gan Levits arī visai pozitīvi izteicās par konkurentu, paužot gatavību piedalīties debatēs.