Levits: Ierobežojumu mīkstināšana ir “uzticības kredīts” sabiedrībai

7 komentāri

Atverot savas iekšējās robežas ceļošanai, Baltijas valstis rāda priekšzīmi pārējai Eiropai. Tā uzskata Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka robežu atvēršana ir apliecinājums sekmīgai vīrusa ierobežošanai. Taču vienlaikus viņš mudina sabiedrību saglabāt piesardzību.

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanas dēļ pirmo reizi gandrīz divu mēnešu laikā prezidents Egils Levits uz žurnālistu jautājumiem šodien atbildēja klātienē. Komentējot piektdien gaidāmo Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanu ceļošanai, viņš sacīja, ka tas nāks par labu ekonomikai.

“Visas valstis agrāk vai vēlāk tomēr arī atsāks ekonomikas atveseļošanas politiku, bet mēs to būsim sākuši kā pirmie. Tas vēlāk mums dos arī priekšrocības konkurētspējā,” uzsvēra prezidents.

Vienlaikus ar iespēju brīvi ceļot Baltijas valstīs palielinās arī saslimšanas risks. Tāpēc iedzīvotājus Levits aicina joprojām būt piesardzīgiem.

“Tas ir zināms uzticības kredīts mūsu sabiedrībai. Ja tomēr atkal infekcija uzliesmos, tad, protams, atkal nāks atpakaļ ierobežojumi,” ceturtdien sacīja Egils Levits.

Prezidents uzskata, ka Baltijas valstīs situācija ir labāka nekā citviet Eiropā, jo iedzīvotāji disciplinēti ievēro ierobežojumus un saprātīgu politiku īsteno valdība, kurā līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos bija pieklusušas domstarpības.

Taču politiķi neslēpj, ka piecu partiju attiecības atkal saasinājušās. Levits saka, – šādā sarežģītā koalīcijā tas ir dabiski. Bet valdības rīcībspējīgu, viņaprāt, nodrošina partiju apzināšanās, ka esošajai koalīcijai neesot labas alternatīvas.

“Varētu teikt, ja nav kur dēties, tad, beigu beigās, pēc ilgākām vai mazākām diskusijām ir jāvienojas. Un līdz šim koalīcija ir pierādījusi, ka tā ir uz to spējīga,” žurnālistiem norādīja Levits.

Prezidents krīzes laiku aicina izmantot reformu īstenošanai, par spīti opozīcijas aicinājumam ārkārtējās situācijas dēļ atlikt, piemēram, novadu reformu.

Novadu reformu Saeima gatavojas skatīt jau galīgajā lasījumā, bet drīzumā tās darba kārtībā nonāks vēl viena ne mazāk pretrunīga reforma – izmaiņas augstskolu pārvaldībā.