Levits ar Kaljulaidu un Nausēdu bauda karstvīnu Doma laukumā un saņem dāvanas no Ziemassvētku vecīša

1 komentārs
Levits ar Kaljulaidu un Nausēdu bauda karstvīnu Doma laukumā un saņem dāvanas no Ziemassvētku vecīša
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ielūguma otrdien Rīgā ieradās Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, lai apspriestos par reģionālo projektu virzību un NATO samita rezultātiem. Pēc tam visi Baltijas valstu prezidenti vakarpusē apmeklēja arī Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā.

Levits, Kaljulaida, viesojoties Doma laukumā, iemalkoja karstvīnu un satikās arī ar Ziemassvētku vecīti, kurš viņiem bija sarūpējis dāvanas. Piemēram, Lietuvas prezidentam kā jau basketbola lielvalsts pārstāvim tika uzdāvināta bumba, un viņš uzreiz pēc dāvanas saņemšanas demonstrēja savas iemaņas šajā sporta veidā.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstu prezidenti apņēmušies palīdzēt nogludināt domstarpības par ”Rail Baltica” sliežu ceļa uzbūvēšanu un sola darīt visu, lai projektu pabeigtu laikus.

Šāda apņemšanās otrdien izskanēja Rīgas pilī, kur savus kaimiņvalstu kolēģus uzņēma Valsts prezidents Egils Levits.

Lietuvas un Igaunijas prezidenti Rīgā ieradušies vien nepilnas divas nedēļas pēc Baltijas valstu premjeru tikšanās, kas arī notika Latvijas galvaspilsētā. Kersti Kaljulaidu un Gitanu Nausēdu uz Rīgu uzaicināja Latvijas prezidents Egils Levits, lai apspriestos par reģionālo projektu virzību un NATO samita rezultātiem.

Kaimiņvalstu pirmās personas pavadīja delegācijas, kas pēc prezidentu parakstīšanās viesu grāmatā sēdās pie sarunu galda. Vairāk nekā divu stundu laikā pārrunāts plašu jautājumu loku. Šoreiz galvenā uzmanība bija pievērsta Baltijas valstu kopīgajiem projektiem, tostarp dzelzceļa līnijai ”Rail Baltica”, kuru pēdējos mēnešus pavada domstarpības. Igaunijas premjers pat apšaubījis iespēju projektu īstenot noteiktajā termiņā – līdz 2026. gadam. Egils Levits gan akcentēja, ka Baltija ir viens no vienotākajiem reģioniem Eiropā, un pauda apņēmību pārvarēt projekta īstenošanas grūtības.

”Politiskā griba ir stipra un vienota, un mēs šo projektu īstenosim, un īstenosim arī paredzētajā laikā. Tas ir valdību, ministru, pārvaldes, inženieru un līdzdarbinieku uzdevums to visu īstenot,” teica Levits.

Prezidenti arī pārrunāja elektroenerģijas tīklu sinhronizāciju un nākamgad gaidāmo vienotā reģionālā gāzes tirgus atvēršanu. ”Mēs runājām, ka 2025. gadā pēc plāna būtu jāpabeidz elektrotīklu sinhronizācija, taču mēs labprāt vēlētos šo sinhronizāciju pabeigt ātrāk nekā 2025. gads. Tas nav tagad tāds noteikts un skaidrs, konkrēts apsolījums, bet tas ir apsolījums censties to izdarīt, lai šo pārejas periodu samazinātu,” norādīja Levits.

Savukārt Nausēda pauda: ”Izaicinājums ir Astravjecas atomelektrostacija Baltkrievijā, kas ir visas Eiropas Savienības problēma, ne tikai Lietuvas problēma. Tajā ir problēmas ar drošības standartu ievērošanu, un tās ir jārisina nekavējoties. Pirms šīs stacijas palaišanas ekspluatācijā ir jāatrisina problēmas ar drošību, kas ir parādījušās izmēģinājumos. Lietuva ir atteikusies no šīs elektroenerģijas iegādes, un esam aicinājuši arī tā darīt mūsu kaimiņus.”

Runājot par NATO jautājumiem, Baltijas prezidenti pauda gandarījumu, ka Londonas samitā novērstas ar Baltijas aizsardzības plānu saistītās problēmas, un pauda apņēmību arī turpmāk drošībai veltīt 2% no IKP. Miers reģionā aizvien ir apdraudēts Ukrainas austrumos notiekošā kara dēļ.

Baltijas valstu prezidenti pārrunāja arī Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un solīja iestāties pret plānoto finansējuma samazinājumu kohēzijas politikai.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā

1 komentārs