Lēmums atteikt atvērt spēļu zāli Rīgas centrā atbilst Satversmei, paziņo ST

Pievienot komentāru
Lēmums atteikt atvērt spēļu zāli Rīgas centrā atbilst Satversmei, paziņo ST
EDIJS PĀLENS, LETA

Rīgas domes lēmums atteikt SIA “Alfor” atvērt spēļu zāli Rīgā, Brīvības ielā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja “Alfor”, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

ST spriedumā norādījusi, ka likumdevēja piešķirtā pilnvarojumā pašvaldībai ir noteikta rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā, tostarp tiesības paredzēt tās teritorijas plānojumā īpašuma tiesību aprobežojumus. Kā atzina ST, tā kā apstrīdētā norma attiecas uz Rīgas vēsturisko centru un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra plānojumā, šo normu vērtējot, jāņem vērā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības tiesiskais regulējums.

ST secināja, ka sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas nolūkos teritorijas plānojuma izstrādes laikā veiktā interešu saskaņošana ir komplekss, visaptverošs process un vienas noteiktas intereses nevar tikt pilnvērtīgi izvērtētas atsevišķā plānošanas dokumentā, neņemot vērā visas pārējās šajā teritorijā līdzās pastāvošās indivīdu un sabiedrības intereses.

Attiecīgi tiesa secināja, ka pašvaldībai ir tiesības plānot savas teritorijas attīstību un noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus, ja vien tie nav pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, ja tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi.

Ņemot vērā teritorijas attīstības plānošanas būtību un principus, tika atzīts, ka, ja jau pašvaldībai ir piešķirtas tiesības ar individuāliem lēmumiem liegt azartspēļu organizēšanas vietu ierīkošanu savā teritorijā, tad vēl jo vairāk pašvaldībai ir tiesības tās teritorijas plānojumā noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu. Turklāt arī teritorijas plānojums ir pakļauts tiesas kontrolei.

ST secināja, ka, vērtējot azartspēļu tiesisko regulējumu, ir jāņem vērā Rīgas vēsturiskā centra īpašais aizsardzības statuss un tam pakārtotais Rīgas vēsturiskā centra plānojums. Rīgas vēsturiskā centra īpašie saglabāšanas, aizsardzības un attīstības noteikumi attiecas ne tikai uz pilsētas un tajā atrodošos kultūrvēsturisko vērtību vizuāli uztveramo daļu, bet arī to saturisko, nemateriālo aspektu.

Tāpat ST secināja, ka likumdevējs ir apzinājies, ka azartspēļu nozares piedāvātie pakalpojumi ietver paaugstinātu risku indivīdam un sabiedrībai kopumā, tāpēc normatīvajos aktos noteikti dažāda veida ierobežojumi, kā arī stingri tiek reglamentēta azartspēļu organizētāju un azartspēļu organizēšanas vietu licencēšanas kārtība.

ST spriedumā norādīts, ka ar apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu aizsargājamās sabiedrības intereses nevar skatīt sašaurināti, attiecinot tās tikai uz to sabiedrības daļu, kas dzīvo Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, jo to apmeklē gan citi Rīgas un visas Latvijas iedzīvotāji, gan tūristi, kuru priekšstats par Rīgu veidojas, iepazīstoties ar centrālo pilsētas daļu.

Spriedumā norādīts, ka apstrīdētā norma ir piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa – sabiedrības drošības sajūtas un Rīgas vēsturiskā centra pievilcīguma paaugstināšana tā iedzīvotāju un apmeklētāju acīs, kuri var pilnvērtīgi lietot un baudīt pilsētvidi.

ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ļauj aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību.

Apstrīdētajā normā komersantiem noteiktais pamattiesību ierobežojums nav absolūts, atzīmē ST. Tie var turpināt nodarboties ar azartspēļu organizēšanu Rīgā ārpus vēsturiskā centra teritorijas un citur Latvijā. Tāpat normā paredzētais izņēmums, proti, tas, ka spēļu zāles ir atļauts ierīkot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, nenostāda šajās viesnīcās darbojošās spēļu zāles priviliģētā situācijā, bet norāda uz to, ka pašvaldība ir vērtējusi ierobežojumu un atzinusi, ka pieļaujams izņēmums no tā.

ST secināja, ka spēļu zāļu vizuālā noformējuma un reklāmas ierobežojumi nebūtu tikpat iedarbīgi un neļautu apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti ar apstrīdēto normu.

Ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā.

Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums skar atsevišķus komersantus, bet ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attiecas uz daudz plašāku personu loku un labumu no šādiem ierobežojumiem gūst visa sabiedrība. Turklāt spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj komersantiem samazināt nelabvēlīgās īpašuma tiesību ierobežojuma sekas un respektē to tiesisko paļāvību, skaidrots spriedumā.

Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kuras cieš persona šā ierobežojuma dēļ. Līdz ar to ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir atbilstošs leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais personas pamattiesību ierobežojums ierīkot spēļu zāli Rīgas vēsturiskajā centrā ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.