Komentāri
Lauksaimnieki pieprasa papildu atbalstu krīzē nonākušajām saimniecībām
FOTO: LETA

Pirmdien, 8.septembrī, piensaimnieku pārstāvji tikās ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai apspriestu kritisko situāciju piena nozarē Latvijā. Saistībā ar krītošajām piena iepirkuma cenām, piena pārprodukciju un neskaidro situāciju pēc gaidāmās kvotu atcelšanas piensaimniecības nozarei ir jāpiešķir “force majeure” statuss, pēc tikšanās atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Lauksaimnieku organizācijas iesniedza ministrijai konkrētas prasības, kuras tikšanās reizē tika izdiskutētas un rasti kompromisi iespējamajiem risinājumiem, kas ļautu saņemt papildu atbalstu krīzē nonākušajām saimniecībām.

Piensaimnieki pieprasa noteikt “force majore” statusu un nekavējoties no Eiropas Savienības (ES) Krīzes fonda līdzekļiem – apmēram 400 miljoni eiro – veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro apmērā uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī.

Lauksaimnieki prasīja, lai turpmākajos gados saglabātu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA) pilnā apjomā 2015.gadā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes. ZM ir aprēķinājusi, ka PPVA 2015.gadā Latvijai nepieciešams izmaksāt 72 miljonus eiro, taču sarunās ar premjerministri kopā ar lauksaimnieku organizācijām tikšanās laikā vienojās par iespējamo kompromisu – 50 miljonu eiro izmaksu.

Jau vēstīts, ka Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.

Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi importa aizliegumu lielai daļai pārtikas produktu – liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumu valstīm.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl