Lauksaimnieki kā gada “neražu” vērtē Latvijai netipisko sausumu

Pievienot komentāru
Lauksaimnieki kā gada “neražu” vērtē Latvijai netipisko sausumu
KASPARS NORDENS, LETA
  • Latvijas lauksaimnieki kā šā gada “neražu” vērtē Latvijai netipisko sausumu, tā norāda lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.
  • Karstums negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu un ietekmēja augļkopības sfēru.
  • Par gada sērgu tiek uzskatīta straujā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aģentūrai LETA atzina, ka karstuma un sausuma dēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. “Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,” norādīja padomē.

Savukārt kā gada sērga LOSP ieskatā ir vērtējama straujā ĀCM izplatība Latvijas teritorijā. Aizvien konstatē jaunus saslimšanas gadījumus mežacūkām, kas uzliek papildus spriedzi un slogu cūkaudzētāju saimniecībām. “Paralēli kā sērga izplatās arī satraukums arī lauku sētās par traktortehnikas zādzībām, kas kļūst aizvien grūtāk izsekojamas un biežākas, jo tehnikas vienības lauku sētās kļūst aizvien dārgākas un zagļiem iekārojamāki objekti,” norāda lauksaimnieku pārstāvji.

Tāpat LOSP atzīst, ka ne tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma ir mēģināt atrast vēlamo attīstības virzienu, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības attīstību, vides saglabāšanu un risinātu lauku novecošanās un mazapdzīvotības problēmas. Tas ir arī nozares Latvijā izaicinājums. “Jāmeklē un jāstimulē labākie scenāriji, kā attīstīt infrastruktūru, sākot ar ceļiem, kas ir katras valsts ekonomiskā asinsrite, beidzot ar izglītības un veselības sistēmas elastīgumu un pielāgošanu mūsdienu prasībām un attīstībai,” norāda LOSP.

Savukārt kā gada panākums Latvijas lauksaimnieku ieskatā ir kopš šā gada 1.janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nosaka ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Rezultatīvie rādītāji šogad kopvērtējumā liecina, ka ieviestās izmaiņas ir veicinājušas ēnu ekonomikas samazināšanos, augļu un ogu tirdzniecības legalizāciju.

“Lēmums ietekmē ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku “pelēkā tirgus” un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to atbrīvojas vieta tirgū vietējai produkcijai,” norāda LOSP. Arī biedrībā “Zemnieku saeima” piekrīt, ka samazinātais PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir ieguvums gan valsts budžetam, gan arī Latvijas iedzīvotājiem.

Kā panākumu Latvijas lauksaimnieku pārstāvji min sasniegto sadarbības jomā šā gada 13. decembrī notikušā Baltijas lauksaimnieku apvienošanās protestā Briselē par taisnīgākiem tiešmaksājumiem. Tāpat lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji šogad aktīvi piedalījušies arī dažāda mēroga sanāksmēs un konferencēs, Eiropas un Latvijas “kabinetos”, citos protestos Briselē.

Lasi vēl