Latviju simtgadē apciemo Islandes prezidents – tieši šī valsts pirmā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu

0 Komentāru
Latviju simtgadē apciemo Islandes prezidents – tieši šī valsts pirmā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu
OKSANA DŽADANA, F64

Nedēļas nogalē svinēsim valsts jubileju un sagaidām pirmos viesus. Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un šīs valsts prezidents Gudni Jouhannessons tika uzņemts Rīgas pilī. Prezidents Raimonds Vējonis Islandei pateicās par šo atbalstu un norādīja, ka Islandes drosmīgā rīcība ir spilgts pierādījums tam, cik nozīmīgs var būt mazu valstu izšķirīgs lēmums svarīgos brīžos. 

Teicienu, ka pirmo atceras vienmēr, var attiecināt uz mazo Skandināvijas valsti Islandi. Kamēr daudzviet pasaulē uz PSRS sabrukšanu skatījās ar piesardzību, bet dzelzs priekškars līdz galam vēl nebija pavēries, Islande paveica to, kas lielā mērā veicināja to, kāpēc šobrīd vispār valsts simtgades sagaidīšana ir iespējama.

Islande bija pirmā valsts pasaulē, kura 1991. gadā oficiāli atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

“Viņu principā tādā veidā sevi uzlika politiski uz kartes, vismaz tajā brīdī un ja paskatās uz attiecībām ar Baltijas valstīm, tas ir bijis ilgtermiņa ieguldījums. Tas ir atgādinājums arī Latvijai, ka reizēm riskēt un izdarīt lietas, ir tas kā dēļ kaut kas paliek atmiņā,” saka Latvijas Ārpolitikas institūta eksperts Kārlis Bukovskis.

Jo arī Islande nākamnedēļ atzīmēs savas suverenitātes iegūšanas simtgadi. Tikai atšķirībā no Baltijas valstīm un Austrumeiropas kopumā, pagājušā gadsimta vidū tā varēja sākt savu ceļu pretim uzplaukumam. Gudni Jouhannessons ir vēsturnieks, tādēļ 20. gadsimta notikumus pārzina perfekti.

Kad Latvija atguva neatkarību, viņš bija students. “Es ļoti labi atceros Baltijas ceļu, kurā 1989. gadā trīs valstu pilsoņi sadevās rokās. Mums šī kustība Islandē likās ļoti simpātiska. Un par laimi tā brīža politiķi, tāpat, kā iedzīvotāji, uzskatīja – ja kaut ko varam lietas labā darīt, mums tas ir jāpaveic,” norāda Islandes prezidents.

“Šī Islandes drosmīgā rīcība ir spilgts pierādījums tam, cik nozīmīgs var būt mazu valstu izšķirīgs lēmums svarīgos brīžos. Tas ir arī uzskatāms pozitīvs piemērs, ka mazas valstis var ietekmēt starptautiskos procesus,” pauda Raimonds Vējonis.

Islande ir NATO dalībvalsts. Sava unikālā novietojuma dēļ starp Eiropas un Amerikas kontinentiem, tai ir būtiska stratēģiska nozīme.

Atšķirībā no citu valstu līderiem, kas parasti ierodas vienas vai divu dienu vizītē, Islandes valsts prezidents Gudni Jouhannessons Rīgā uzturēsies līdz svētdienai, kad kopā ar lūgtajiem viesiem piedalīsies simtgades pasākumos.
0 Komentāru