Komentāri

Pēc nepilna mēneša pašā Rīgas sirdī Latvijas Zinātņu akadēmijā ar krāšņu pasākumu atklās koncertzāli ”Rīga”. Par tās eksistenci lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pat nezina, lai gan pirms 40 gadiem tajā ritēja visai aktīva kultūras dzīve.

Zinātņu akadēmijas prezidents ar prieku aplūko pēdējos paveiktos darbus. Tagad savās vietās ir arī lustras. Šos bronzas gaismas ķermeņus pirms 60 gadiem darinājuši Latvijas dizaineri, taču tie 1972.gadā cieta ugunsgrēkā. Pirms nedēļas, lai lustras varētu atjaunot, tās notīrīja ar speciālu metodi – sauso ledu.

Līdz oficiālajai atklāšanai palikušas trīs nedēļas, tāpēc koncertzālē pilnā sparā turpinās atjaunošanas darbi – tiek skrūvēti krēsli un dekoratīvās apmalītes. Jau tuvākajā laikā ieklās speciālo tā saukto ”baleta grīdu”, uz kuras neslīd. Koncertzāles, kā arī visas ēkas kopumā, dekoratīvais noformējums atspoguļo 50.gadu pompozo stilu, par kuru sajūsmā visi pasaules kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti un arhitekti.

Pilnībā, protams, tā nebija aizmirsta – te notika zinātniskie kongresi un sapulces, bet skatuvi pēc ugunsgrēka aizmūrēja. Ugunsgrēks izcēlies naktī pēc Raimonda Paula koncerta 72.gadā. Un tā kā šajā koncertzālē notika Komunistiskās partijas pasākumi, lieta uzreiz tika noslepenota un atdota Drošības komitejai, tāpēc noskaidrot ugunsgrēka iemeslus bija grūti. Vēlāk secināts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Atjaunojot koncertzāli, darbu veicēji bija atraduši vairākus vēsturiskus artefaktus – slepeno VDK telpu, no kuras uzmanīja zālē sēdošos, kapeiku monētas, sabiedriskā transporta biļetes un pat 55.gada celtnieku vēstuli nākamajām paaudzēm.

Telpu remonts ir izmaksājis 300 000 eiro, taču tajā neesot ieguldīti ne valsts, ne pašvaldības līdzekļi. Unikālā koncertzāle atjaunota par Latvijas uzņēmēju līdzekļiem.

Plānots, ka skatuves funkcionalitāte ļaus veidot šeit ne tikai estrādes un akadēmiskās mūzikas koncertus, bet arī teātra izrādes. Skatuves perfekto akustiku ir novērtējuši Nacionālās operas galvenais diriģents un latviešu operdziedātāji un arī citi mākslinieki. Jau tuvāko mēnešu laikā ir ieplānoti vairāk nekā 40 koncerti un teātra izrādes

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl