Latvija, visticamāk, neboikotēs EPPA sesiju, jo nevar vienoties ar kaimiņvalstīm

1 komentārs
Latvija, visticamāk, neboikotēs EPPA sesiju, jo nevar vienoties ar kaimiņvalstīm
EVIJA TRIFANIVA, LETA

Diezgan plašas sarunas Saeimā raisījušās jautājumā par to, kā Latvijai vajadzētu rīkoties attiecībā pret Eiropas Padomes parlamentāro asambleju (EPPA). Šovasar šī organizācija atjaunoja balsstiesības Krievijai, neraugoties uz nerimstošo agresiju pret Ukrainu.

Nacionālā apvienība (NA) ceturtdien mudināja Saeimu pāradīt dzelteno kartīti EPPA, kas šai cilvēktiesību organizācijā jūnijā atjaunoja Krievijai balsstiesības, kas atņemtas reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.

“Nevienam nav šaubu, ka kaviāra politika tika īstenota no Krievijas puses attiecībā uz iemaksām, – tie ir 100 miljoni eiro, un padome salūza Krievijas priekšā, pilnībā pārkāpjot savas vērtības un statūtus un atgriežot Krievijas Federācijas parlamentārajā asamblejā. Tas, ko mēs piedāvājam, ir nesūtīt Latvijas delegāciju līdz šīs sesijas beigām, jo neredzam pamatojumu, kādēļ šāds solis tika sperts,” pauž NA deputāts Rihards Kols.

Piekrītot, ka Krievijas statusa atjaunošana ir nepieņemama, citi politiskie spēki tomēr nesteidza piekrist priekšlikumam apturēt parlamentāras asamblejas sēžu apmeklējumus. Iemels tam ir fakts, ka izgāzies mēģinājums Rīgā deviņām Austrumeiropas valstīm vienoties par nostāju šajā jautājumā. Igaunijas un Lietuvas delegācijas nolēma sēdes turpināt apmeklēt.

“Mums par pārsteigumu, uz mūsu ierosinājumu, ka iespējama taktika būtu jāsāk ar sesijas boikotēšanu, neguva vairākuma atsaucību, šobrīd uz to ir atsaukusies tikai Polija, bet Gruzija teica, ka viņi grib būt klāt un par šīm neērtām lietām runāt,” norāda EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Lībiņa-Egnere uzskata, ja asambleju nolems boikotēt Ukrainas delegācija, par ko skaidrība varētu būt nākamnedēļ, Latvijai būtu jāsolidarizējas. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors uzskata, ka asamblejas darba boikots nebūtu pareizākā stratēģijai Latvijai, īpaši, ja līdzīgi nerīkojas tuvākie kaimiņi.

“Skaidrs, ka Ukrainas un Gruzijas gadījumā tā situācija ir ļoti sasāpējusi un tur ir konflikts, mēs esam spēlējuši to spēli diplomātiskāku. Ar to bieži var panākt vairāk nekā skaļiem, bet ne vienmēr efektīviem demaršiem. Mēs varam izrādīt savu attieksmi brīdī, kad uzstājas kāds no Krievijas pārstāvjiem, pametot zāli, bet pašā sesijā ir jābūt klāt un skaidri paužot savu attieksmi,” teic Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Saeima ceturtdien neiekļāva darba kārtībā jautājumu par EPPA darba boikotēšanu, solot pie jautājuma atgriezties, kad būs skaidra visu valstu pozīcija.