Latvijas veselības aprūpe ir uz katastrofas sliekšņa, atzīst Belēvičs

2 komentāri
Latvijas veselības aprūpe ir uz katastrofas sliekšņa, atzīst Belēvičs
FOTO: LETA

Latvijas veselības aprūpe ar 770 miljonu eiro budžetu ir uz katastrofas sliekšņa, atzīst veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Viņš apņēmies līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai – 2018. gadam, izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas, iespējams, sauksies obligātā veselības apdrošināšana.

Pārliecināšana var būt nepieciešama, jo ministrs neizslēdz, ka būs jāievieš jauns papildu maksājums. Kādu modeli tieši izstrādāt – to lems valdība, kurai jau līdz 1. jūlijam Veselības ministrija iesniegs ziņojumu ar scenārijiem. Savukārt tie taps ministra vadībā izveidotās divās darba grupās.

Pirmajā Finanšu, Labklājības un Veselības ministrijas eksperti kopā ar pārstāvjiem no sabiedriskām organizācijām ģenerēs idejas par modeļiem. Bet tad ideju apspriešanu turpināsies darba grupā, kurā būs veselības, finanšu un labklājības ministri, kopā ar Saeimas sociālo un darba lietu komisiju.

Pirms 20 gadiem Latvija, veidojot savu veselības sistēmu, izvēlējās iet atšķirīgu ceļu no tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas. Tur šobrīd ir aptuveni tas, ko Latvija cenšas neveiksmīgi ieviest jau daudzus gadus – valsts obligātā veselības apdrošināšana.

Latvijā valsts nodrošina veselības aprūpi no kopējā valsts budžetā savākto nodokļu katla. Arī tā ir sava veida apdrošināšana – maksājam nodokļus un faktiski visiem pieejami valsts noteikti pakalpojumi. Tomēr šī apdrošināšana nav personalizēta.

Tāda ir kaimiņos – tur ir atsevišķs nodoklis, kas nonāk Veselības apdrošināšanas fondā, no kura apmaksā plānveida veselības aprūpi jeb to, uz kuru Latvijā stāv garās rindās.

Bet visās valstīs vienojošais ir tas, ka no valsts budžeta visiem tiek nodrošināta neatliekamā palīdzība, bet pensionāriem, studentiem, bērniem un tamlīdzīgi arī plānveida pakalpojumi.

Foto:

Igaunijā obligātās veselības nodokli iekasē kopā ar sociālo nodokli. Tas, līdzīgi kā pie mums, ir 33%, un no tā daļu – 13% nodala veselības apdrošināšanas fondam, kurā cilvēks uzkrāj naudu arī īslaicīgai darba nespējai.

Lietuvā veselības apdrošināšanas iemaksa ir 9% no bruto algas, kur 6% maksā darbinieks, 3 – darba devējs. Mazākais maksājums ir šie procenti no minimālās algas. Tur nodokli iekasē iestāde, kas līdzīga mūsu valsts sociālajai apdrošināšanas aģentūrai.

Lietuvas piemērs liecina, ka Veselības apdrošināšanas fondā lielu daļu pat veido valsts budžeta maksājumi, lai ar tiem apdrošinātu sociāli mazāk aizsargātas personas, tostarp pensionārus, bērnus, bezdarbniekus, studentus un citus.

Labklājības ministrs pieļauj novirzīt sociālā budžeta naudu veselības aprūpei, taču ne vairāk kā 1%, jeb 50 miljoniem gadā, turklāt ar nosacījumu, ka šī nauda tiks tērēta tikai un vienīgi pensionāru veselības aprūpei.

Pie esošā nodokļu līmeņa būtu iespējams būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata veselības ministrs, bet viņš šaubās par valdības spēju vienoties par to.

Ministrs aplēsis: lai dabūtu ārstniecības nodrošināšanai trūkstošos 500 miljonus, nepieciešamas, lai 900 tūkstoši strādājošo no savas kabatas samaksātu vidēji 25 eiro ik mēnesi, bet viņu darba devēji vēl 25 eiro, tātad kopā 50 eiro. Mazu algu saņēmējiem iemaksas tiktu pieļautas mazākas.

Skaties video!

2 komentāri