Latvijas Studentu apvienība aicina palielināt stipendijas

Komentāri

Latvijas Studentu apvienība (LSA) rosina būtiski palielināt studējošo stipendijas. Studenti akcentē, ka īpaši svarīgi celt valsts finansējuma atbalstu doktorantūrā studējošajiem.

Baltijas valstu mērogā Latvijas doktoranti saņem vidēji piecas līdz pat deviņas reizes mazākas stipendijas nekā kaimiņvalstīs. Ar šo un citiem priekšlikumiem studentu organizācija otrdien iepazīstināja Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju.

Patlaban Latvijas doktoranti kā valsts atbalstu saņem 113,83 eiro. Šī summa nav mainījusies kopš stipendiju fonda izveides 90. gados. LSA uzsver, ka kaimiņvalstīs situācija ir krietni labāka un zemās Latvijas stipendijas gremdē Latvijas zinātnes attīstību un absolūti nemotivē izvēlēties studijas augstākajā līmenī.

Justīne Širina
Latvijas Studentu apvienības prezidente

Lietuvā tās summas svārstās ap 700-800 eiro, Igaunijā – līdz 600 eiro un pat vairāk atkarībā no augstskolas. Un tad Latvijas doktoranti ir mazliet apdalīti.

Studentu organizācija piedāvā situāciju labot un valsts finansiālo atbalstu doktorantiem sākotnēji palielināt līdz 500 eiro, bet vēlāk – līdz pat divām minimālajām mēnešalgām jeb 860 eiro. Kopumā tas no valsts budžeta prasītu 8,7 un otrajā posmā – 14,9 miljonus eiro.

Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisija un uzaicinātie eksperti kopumā šo iniciatīvu atbalstīja. Studenti arī ierosināja divkāršot un trīskāršot bakalauru un maģistrantu stipendijas, jo arī šajos līmeņos studējošajiem neklājoties viegli – nesenas aptaujas liecinot, ka 26% studentu strādājot, jo citādi nevarētu uzturēt ģimeni, bet 37% nespētu atļauties studēt. Vidēji studenti strādājot 31 nedēļā.

Ilmārs Dūrītis
Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs (AP)

Ir ziņojumi no vairākām augstskolām, ka, ņemot vērā to, ka studenti paralēli strādā, studijām ir ļoti liels atbirums, un faktiski valsts iegulda naudu 1., 2., 3. kursā studentos viņu izglītībā, viņi aizņem budžeta vietas, pēc tam viņi pamet studijas, un faktiski šī nauda ir zināmā mērā iztērēta nelietderīgi.

Kopumā no valsts budžeta tas prasītu 12 miljonus eiro, tomēr gan deputāti, gan uzaicinātie eksperti bija vienisprātis, ka šis solis nav prioritārs. Vēl viena studentu iniciatīva paredz noņemt papildus galvotāja prasību studiju un studējošā kredītiem, atstājot valsti kā vienīgo galvotāju. Studenti ir pārliecināti, ka tas krietni atvieglotu mācību uzsākšanu un pamudinātu iegūt izglītību arī jauniešus, piemēram, no maznodrošinātām ģimenēm.

“Bieži vien ir gadījumi, kad viņiem tiek atteikts šis kredīts, jo galvotājam ir bijušas kaut kādas kredītsaistības vai viņam nav pietiekami augsti ieņēmumi, un students netiek pie sava studiju vai studējošā kredīta,” piebilst Lisovska.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) gan norādīja uz jau iepriekš paustām Finanšu ministrijas bažām par izsniegto kredītu atgūšanas iespējām. “Šāda kārtība varētu nozīmēt samazinātu atmaksāto kredītu apjomu, respektīvi, vai tas, kas pašlaik ir darba grupā diskutēts, vai ir kādi mehānismi, kas šo risku mazinātu, vai valstij būtu jārēķinās ar lielākiem zaudējumiem?”

Priekšlikumus par studiju un studējošo kredītu galvojuma izmaiņām Izglītības un zinātnes ministrija plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pavasarī, savukārt jautājums par doktorantūras un citu līmeņu stipendiju paaugstināšanu atbildīgajā komisijā tiks skatīts vēl līdz gada beigām.

Lasi vēl