Latvijas slimnīcās un NMPD dramatiski trūkst medicīnas personāla; deputāti sola cīnīties, lai nākamgad algas pieaugtu

5 komentāri

Par to, ka Latvijas slimnīcās un neatliekamajā palīdzībā trūkst mediķu, runāts jau ilgāku laiku, taču trešdien Saeimā atklātie dati iezīmēja patiešām dramatisku ainu. Kopumā trūkst vairāk nekā tūkstoš profesionāļu. Lai kritisko situāciju vērstu par labu, Sociālo lietu komisijas deputāti vienojās cīnīties par mediķu algu palielināšanu arī nākamgad, citādi viņi sola budžetu neatbalstīt.

Latvijā nav nevienas slimnīcas, kurā netrūktu mediķu. Šodien Saeimas Sociālo lietu komisijā slimnīcu vadītāji viens pēc otra atskaitījās par situāciju ar darbinieku skaitu un vakancēm.

Abās lielākajās universitāšu slimnīcās Latvijā – Gaiļezerā un Stradiņos – trūkst vairāk nekā 300 mediķu katrā. Bērnu slimnīcā brīvas ir 155 vakances. Personāla deficītu izjūt arī reģionālajās slimnīcās – Jēkabpils slimnīcā trūkts 78 mediķu, Ziemeļkurzemes slimnīcā, kas atrodas Ventspilī un Talsos – 57, bet Vidzemes slimnīcā Valmierā un Rēzeknes slimnīcā – katrā  trūkst 20 mediķu. Bet viskritiskākā situācija ir Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (NMPD), kur trūkst vairāk nekā pustūkstoša mediķu.

“Ja mēs to pārvērstu brigāžu skaitā, tad tās brigādes, ko mēs nevarētu nokomplektēt, ja mēs nerastu papildu risinājumus, ir 51 brigāde no 190. Tas ir liels skaits!” norāda NMPD vadītāja Liene Cipule.

Slimnīcās visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu. Tāpat akūti nepieciešamas medmāsas. Trūkst arī ķirurgu un šauru specialitāšu ārstu.

“Gribu minēt atsevišķi tādu specialitāti kā invazīvā radioloģija, kur mums šobrīd ir kritiska situācija, līdz šim mums bija divi speciālisti, bet tagad viena ir dekrēta atvaļinājumā, un mums ir palicis tikai viens invazīvais radiologs. Dienas laikā mēs spējam insulta pacientiem veikt trombu izņemšanu, bet, ja tas ir nakts laiks, tad visi pacienti tiek virzīti uz Stradiņu slimnīcu, kas, protams, nav normāla situācija,” teic RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Kopumā slimnīcas darbu spēj nodrošināt uz virsstundu rēķina, proti, trūkstošo personālu pārējie mediķi nosedz, strādājot vairāk.

“Ilgstoši uz virsstundām šo sistēmu uzturēt nevar, tas draud ar personāla izdegšanu, un šīs pazīmes pilnīgi objektīvi ir pamanāmas. Sevišķi es gribētu minēt jauno māsu piesaistes grūtības, un runa ir par bāzes algu. Nu nevar piesaistīt māsu, sakot, zini, ja tu strādāsi virsstundas, tad būs labāka alga, tāpēc nāc mācies par māsu! Tā ir bāzes alga, kas mums ir jāsola jauniem cilvēkiem,” pauž BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Ainu vēl drūmāku padara fakts, ka slimnīcas lielā mērā balstās pensijas un pirmspensijas vecuma mediķiem. Piemēram, Daugavpils slimnīcas infektologs turpina strādāt ļoti cienījamā vecumā – 79 gados. Līdzīga situācija ir primārajā veselības aprūpē – ceturtā daļa no ģimenes ārstiem – jeb 349 – ir pensijas vecumā.

“Tas nozīmē, ja viņi šodien aizietu pelnītā atpūtā, un viņiem uz to ir tiesības, tādā gadījumā apmēram pusmiljons iedzīvotāju paliktu bez primārās veselības aprūpes,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Sēdē tika runāts gan par jaunu speciālistu piesaisti, gan iespējamo darba tirgus atvēršanu ārvalstu mediķiem. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) gan deputātiem atgādināja, kas ierakstīts likumā, proti, solījumu par 20% palielināt mediķu darba samaksu arī nākamgad un vēl pēc gada.

“Mana saprašanā, tas ir solījums, kas stāv pāri partiju programmām, un tikai pēc tam, kad to, ko jūs kopā esat iebalsojoši un iedevuši tam likuma spēku, kad tas ir izpildīts, tad mēs varam atgriezties pie tā, ko nu mēs katrs savu partiju ietvaros esam solījuši vēlētājiem,” saka Viņķele.

Drūmās sēdes noslēgumā visi komisijas deputāti vienojās iestāties par mediķu atalgojuma palielināšanu, pretējā gadījumā draudot nākamā gada valsts budžetu neatbalstīt.

“Apsolījums, ka 2020. gadā mediķu algas vēl par 20% pieaugs, visi komisijas deputāti par to šodien vienojās. Mēs budžeta paketi cauri komisijai nelaidīsim, kamēr skaidri neredzēsim, jā, tas ir budžeta paketē iestrādāts,” pauž Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).

Mediķu algu palielināšanai nākamgad nepieciešami 120 miljoni eiro.