Komentāri
Latvijas skolēnu spēja sadarboties ir zemāka nekā citās attīstītās valstīs – meitenes uzrāda labākus rezultātus
Evija Trifanova / LETA

Publiskoti OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment – PISA) rezultāti, kuros vērtēta skolēnu spēja, savstarpēji sadarbojoties, atrisināt problēmas.

Šis ir unikāls pētījums, jo 32 pētījumā iekļautajās valstīs iepriekš netika novērtētas skolēnu spējas sadarboties. Skolēni tika apvienoti grupās, kurās viņiem iedeva uzdevumu atrisināt kādu problēmu, piemēram, izveidot klases logotipu, vestibilā uzstādīt akvāriju utt. Uzdevums skolēnu grupām bija jāveic, strādājot ar datoru.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieks Andris Kangro šodien žurnālistiem skaidroja, ka “procesā skolēniem ir jāsadarbojas, jākomunicē, jāveic dialogs ar datoru. Šajā procesā skolēniem varbūt var iznākt arī kāds konflikts vai kas nesaprotams, tad tas arī jārisina, jāvērtē risinājums, varbūt kaut kas jāmaina, lai beigās panāktu problēmas risinājumus.”

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir nedaudz zem OECD valstu grupas vidējiem sasniegumiem, savukārt Igaunijas skolēnu sasniegumi ir vieni no labākajiem – viņi reitingā ir 6. vietā pasaulē, savukārt Krievija reitingā ir zem Latvijas, bet vēl zemāk ir Lietuvas skolēnu vidējie sasniegumi.

Ļoti augstā līmenī uzdevumus atrisināja 4% Latvijas skolēnu, bet vidēji OECD šos uzdevumus ļoti augstā līmenī atrisināja 8% skolēnu. Starpība starp zēnu un meiteņu sniegumu Latvijā ir viena no lielākajām – meitenes ir labākas problēmu risināšanā, savstarpēji sadarbojoties. Bet nav izteiktas atšķirības starp skolēniem no dažādām sociālekonomiskām grupām. Piederam pie valstīm, kur šī sakarība eksistē, bet ir mazāk izteikta.

Laukos vidēji ir zemāki sasniegumi, augstāki tie ir pilsētās, bet Rīgā – vēl augstāki. Arī iedalījumā pēc skolu tipiem sasniegumi ir līdzīgi kā citos pētījumos – valsts ģimnāzijās tie ir visaugstākie, tad seko ģimnāzijas, tad vidusskolas, tad pamatskolas.

Mazākumtautību programmās un latviešu valodas programmās sasniegumi ir pilnīgi vienādi, teica pētnieks.

Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējā kompetence ir 485 punkti, kas ir par 15 punktiem mazāk nekā vidēji OECD. Labākais rezultāts ir 561 punkts, un to sasniedza Singapūra. Otrais labākais rezultāts – 552 punkti – ir Japānai, trešais – 541 punkts – Honkongai (Ķīna). Rezultāts virs OECD vidējā rādītāja sasniegts 13 valstīs. OECD vidējam līmenim atbilst astoņu valstu grupa, kuru vidū ir arī Norvēģija, Slovēnija, Beļģija, Čehija, Portugāle, Spānija. Nākamās valstis jau ir zemāk par OECD vidējo līmeni – Francija, Luksemburga, Latvija, Itālija u.c. Kopumā šajā grupā ir 25 valstis.

Latvijas skolēnu sasniegumi problēmu risināšanā sadarbojoties ir relatīvi nedaudz zemāki nekā viņu sasniegumi dabaszinātnēs, lasīšanā un matemātikā.

Pētījumā secināts, ka būtiska ir skolēna attieksme pret sadarbību. Ja skolēns attiecas pozitīvi pret sadarbību, vairāk priecājas par citu sasniegumiem, tad attiecīgi arī uzrāda labākus rezultātus. Tāpat arī, ja skolēns jūt saikni ar skolotāju un no tā nāk atgriezeniskā saite, rezultāts ir augstāks. Arī piederības skolai sajūta veicina rezultātus, teica pētnieks. Ja skolēni izjūt vairāk pāridarījumus no citiem skolēniem, tad viņiem ir zemāki rezultāti.

Saņem notifkācijas par jaunākajām ziņām! Izvēlies ziņas, izklaide vai abus!
Kas ir notifikācijas?

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl