Latvijas Radio darbinieku algas: valdība to palielināšanai, visticamāk, līdzekļus piešķirs

1 komentārs

Pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta pagājušonedēļ izteiktās neuzticības sava uzņēmuma valdei tā šodien vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu steidzami piešķirt lielāku finansējumu darbinieku algām. Krīzes novēršanai papildus tiek prasīts viens miljons eiro gadā. Par mediju politiku atbildīgie politiķi pauž gatavību šo lūgumu izpildīt, un jau otrdien par to varētu lemt valdībā.

Vēstulē Valsts un Ministru prezidentam, kā arī Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un Kultūras ministrijai vērsta uzmanība uz krīzes situāciju Latvijas Radio. Finansējuma trūkuma dēļ sabiedriskais medijs atrodas uz bezdibeņa sliekšņa. Trīs gadu laikā Latvijas Radio pametuši trešdaļa darbinieku, tai skaitā – 56 žurnālisti. Rezultātā ir apdraudēta satura, īpaši ziņu, ražošana.

“Mēs nevaram sev atrast šobrīd darbiniekus ar šādu atalgojumu. Arī slodzes ir par lielu. Mēs vēlamies par 8% palielināt algas visiem radio darbiniekiem, bet ziņu dienestā par 30%, jo ziņu cilvēki strādā arī atvaļinājumos. Tā ir tāda īpaša cilvēku grupa, kuriem darbs ir saspringts, un viņi no tā pat nedrīkst atiet,” pauž Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Lai palielinātu algas, šogad nepieciešami 100 tūkstoši, bet nākamgad miljons eiro. NEPLP attiecīgu pieprasījumu jau sagatavojusi un nosūtījusi valdībai. Par mediju jomu atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) krīzi radio rīt pārrunāšot Sadarbības padomē ar koalīcijas partneriem.

“Es noteikti atbalstīšu šos NEPLP priekšlikumus. Es ceru, ka padome iepazīsies arī ar situāciju LTV un LSM, un es noteikti būšu atbalstošs. Turklāt es aicināšu savus kolēģus ministrus apzināties, ka mediji ir ļoti plaša joma un tā ir joma, kas šobrīd ir valsts drošības jautājums,” norāda Puntulis.

Papildu tam Kultūras ministrija starp nākamā gada budžeta prioritātēm ir iekļāvusi jautājumu par teju septiņu miljonu eiro piešķiršanu, lai sabiedriskie mediji varētu sākt pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus. Nepieciešamību stiprināt Latvijas sabiedriskos medijus, kuri pēc finansējuma apmēra ir pēdējā vietā Eiropā, uzsver arī par medijiem atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītāja.

“Esošā sistēma, kur mediji ir finansiālā badā un spiesti par mazām summiņām mēnesi no mēneša vērsties pie valdības, nav normāla! Šādā situācijā sabiedriskie mediji ir politiski ietekmējami. Tas nav pieļaujami demokrātiskā sabiedrībā,” teic par mediju politiku atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītāja Vija Tērauda (AP).

Ja koalīcijas partneri neiebildīs, par finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio darbinieku algām Krišjāņa Kariņa valdība varētu lemt jau otrdien.

1 komentārs