Latvijas pilsone jau piekto gadu cīnās, lai atgūtu savu bērnu, kuru viņai atņēmušas Lielbritānijas varas iestādes

6 komentāri
Latvijas pilsone jau piekto gadu cīnās, lai atgūtu savu bērnu, kuru viņai atņēmušas Lielbritānijas varas iestādes
FOTO: LETA

Latvijas pilsone Laila Brice jau piekto gadu nespēj atgūt savu sešgadīgo meitu Katrīnu, kuru viņai dažādu iemeslu dēļ atņēma Lielbritānijas varas iestādes. Sievietes izmisīgie centieni pierādīt, ka viņa pati ir spējīga pienācīgi rūpēties par savu bērnu, cietuši neveiksmi, un patlaban Anglijā notiek tiesvedība par Katrīnas nodošanu adopcijai.

Šajā skaļajā lietā ir nu iesaistījušies arī Latvijas Saeimas deputāti. Tautas kalpi lūgs Lielbritānijas parlamentu iedziļināties notikušā apstākļos un veicināt, lai adopcijas jautājumu izskatītu Latvijā.

2008. gadā Lailai Bricei Londonā piedzima meita Katrīna. Brīžos, kad māte strādāja, meitenīti auklēja vecākā meita Maija. Taču 2010. gada martā šīs ģimenes dzīve pārvērtās ļaunā murgā. Vienu dienu māte negaidīti izsaukta uz darbu, bet tobrīd mājās nebija neviena, kas varētu pieskatīt divgadīgo meitenīti.

Bīstoties no atlaišanas, sieviete riskējusi un atstājusi bērniņu vienu guļam, cerot, ka tūlīt atbrauks sazvanītā auklīte. Taču aukle sastrēgumu dēļ divas stundas kavējusi. Bērns esot pamodies un sācis skaļi raudāt. Pēc Lailas Brices stāstītā, mājas īpašnieks izsauca policiju. Likumsargi uzmeklēja sievieti, saslēdza viņu roku dzelžos un aizveda uz policijas iecirkni. Anglijas varasiestādes nolēma atņemt Lailai Bricei atņemt Katrīnu.

Izmisusī māte, nespējot valdīt asaras, stāsta, ka piecu gadu laikā savu meitu redzējusi tikai dažas reizes, un pēdējoreiz šāda iespēja bijusi pirms diviem gadiem.

Aptuveni 10 cilvēki pie Saeimas un Lielbritānijas vēstniecības piedalījās Lailas Brices atbalsta piketā.

Saeimas cilvēktiesību un sociālo lietu komisijas apvienotajā sēdē šodien lēma, kā palīdzēt izmisušajai mātei atgūt bērnu.

Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilgām debatēm deputāti izšķīrās par bezprecedenta soli –  rakstīt oficiālu lūgumu Lielbritānijas parlamentam.

Nav gan skaidrs vai šāda politiska iejaukšanās dos cerēto rezultātu. Jāņem vērā, ka iepriekš Tieslietu ministrija jau lūgusi kolēģiem Anglijā nodot adopcijas lietu Latvijas jurisdikcijā, taču bez rezultātiem. Turklāt no Tieslietu ministrijas amatpersonas publiskajiem izteikumiem var noprast, ka bijuši vairāki iemesli, kāpēc angļi izšķīrušies par Katrīnas nošķiršanu no mātes.

Tieslietu ministrijā norāda, ka vidēji viena gada laikā  saņem informāciju par aptuveni 20  gadījumiem, kad Latvijas valsts piederīgajiem ārzemēs atņem bērna aprūpes tiesības. Visbiežāk tas notiek Lielbritānijā. Taču Brices gadījums ir pirmais, kad bērnam nemeklē aizbildni vai aizgādni, bet nodod adopcijai. Tikmēr māte nepadosies. Ja Anglijas parlaments Latvijas prasību atstās bez ievērības, viņa taisnību grasās meklēt Eiropas cilvēktiesību tiesā.