Latvijas medicīnā izsludināta ārkārtējā situācija

50 komentāri

Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Lasi vēl – Covid-19 izplatība Latvijā sasniegusi augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst. 13.00. Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Veselības ministrijā “Skaties.lv” informēja, ka ceturtdienas 7.oktobra – operatīvie dati liecina, ka Covid-19 gultas vietu noslodze ir sasniegusi aptuveni 80%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā Covid-19 gultu noslodze sasniegusi attiecīgi 92% un 63%.

Epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās noslodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās strauji pieaugt. Stacionēto pacientu skaits ir palielinājies par 46%, un slimnīcās ārstējas 72 pacienti ar smagu slimības gaitu un 631 ar vidēji smagu. Ik dienu slimnīcās tiek nogādāti vidēji 85 cilvēki, kuri saslimuši ar Covid-19, aizvadītajā dienā slimnīcās nogādāti vairāk nekā 100 cilvēki. Kopumā patlaban Covid-19 pacientu ārstēšanai novirzītas jau teju 850 Covid-19 gultas un pacientu ārstniecībā tiek iesaistītas arvien vairāk slimnīcu.

Veselības ministrija atzīmē – ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu. Tiek pārorganizēta un ierobežota plānveida stacionārā palīdzība, NMPD atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādā tuvākajā slimnīcā, kā arī prioritizē izsaukumus.

Tāpat pacienti, kuriem sniegta akūtā palīdzība augstāka līmeņa slimnīcā, tālākai ārstniecībai var tikt nogādāti uz zemāka līmeņa slimnīcu vai novirzīti turpināt ārstēšanos mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē iesaista papildu medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimību profila pacientiem, kā arī atšķirīgi plāno darba grafiku, lai maksimāli nodrošinātu personāla iesaisti un pieejamību.

Slimnīcas nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.

Tāpat nedrīkst pārtraukt invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

VM atzīmē, ka tāpat kā līdz šim, slimnīcas pašas lems ierobežot noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, bet primāri nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību, tostarp jāsniedz palīdzība visiem pacientiem, kuri uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD vai vērsušies paši. Ja vajadzēs veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, lēmumu apstiprinās valdība.

Pavļuts iepriekš intervijā laikrakstam “Diena” prognozēja, ka līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu, visticamāk, no nākamās pirmdienas, 11. oktobra, tiks pārtraukta plānveida pakalpojumu sniegšana.

Ārkārtas situācija medicīnas nozarē iepriekš tika izsludināta no 2020. gada 10. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Toreiz, izsludinot ārkārtējo situāciju medicīnā, Covid-19 gultas vietu noslodze bija sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Covid-19 noslodze bija 90%. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2020. gada 10. decembrī stacionēto Covid-19 pacientu skaits bija 704.

Kā ziņots, NMPD vadītāja Liene Cipule trešdien publiski nāca klajā ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē, jo Covid-19 krīzes radītās pārslodzes dēļ slimnīcas vairs faktiski nespēj uzņemt visus pacientus.

Trešdienas vakarā NMPD paziņoja, ka Ārkārtas vadības grupa lēmusi turpmāk vēl stingrāk šķirot uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus, lai neatliekamo medicīnisko palīdzību galvenokārt varētu saņemt iedzīvotāji, kas nonākuši dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes.

50 komentāri