Latvijas krabju zvejas kuģa lietā dubultots Norvēģijas Augstākās tiesas tiesnešu sastāvs

2 komentāri
Latvijas krabju zvejas kuģa lietā dubultots Norvēģijas Augstākās tiesas tiesnešu sastāvs
GATIS ROZENFELDS, F64

Norvēģijas Augstākā tiesa pieņēmusi lēmumu arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa “Senator” lietā skatīt to atkārtoti nākamgad janvāra vidū plašākā – 11 tiesnešu – sastāvā, atzinis kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Iepriekšējā sēdē Norvēģijas Augstākā tiesa šo lietu skatīja piecu tiesnešu sastāvā. “Tiesnešu starpā nebija vienprātības un vismaz divi, ja ne trīs tiesneši, drīzāk bija gatavi piekrist mūsu argumentiem, bet, droši vien apzinoties lēmuma nopietnību un tālejošās sekas, nolemts paplašināt tiesnešu sastāvu un atkārtoti skatīt pirmajā sēdē skatītos jautājumus,” viņš sacīja.

Pildegovičs teica, ka nākamā Norvēģijas Augstākās tiesas sēde par jautājumiem, vai sniega krabis ir uzskatāms par migrējošu sugu vai tomēr nē un, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, gaidāma nākamā gada 15., 16. un 17. janvārī. “Uzskatu, ka tā ir maza uzvara, jo pretējā gadījumā mēs mēģinātu “sagremot” negatīvu Norvēģijas Augstākās tiesas lēmumu. Taču patlaban tiesa nav pieņēmusi lēmumu un viss norāda uz nevienprātību tiesnešu vidū. Turpināsim darbu, sagatavosimies vēl labāk nākamajai tiesas sēdei. Iespējams, tiks piesaistīti vēl kādi no starptautisko publisko tiesību speciālisti,” sacīja Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, paies vēl 3-4 nedēļas pēc janvāra tiesas sēdēm līdz būs zināms Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums “Senator” lietā. Ja tas būs negatīvs, jautājumu par zvejas iespējām Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos atliks risināt starptautiskajā līmenī – Hāgā bāzētajā ANO Starptautiskajā tiesā, kam “Senator” būs nepieciešams Latvijas valdības atbalsts.

Pildegovičs pieļāva, ka ažiotāža ārvalstu un Latvijas medijos saistībā ar Latvijas zvejniecības nozari laikā, kad Norvēģijas Augstākā tiesai bija jāpieņem lēmumu “Senator” lietā un notika darbs pie jaunās valdības veidošanas, nav bijusi nejauša sakritība. “Uzskatu, ka tā bija plānota akcija ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli Latvijā un Norvēģijā sniega krabju zvejas jautājumā un mēģināt iejaukties un, iespējams, izjaukt šeit Latvijā politiskās sarunas saistībā ar jaunās valdības veidošanu. (..) Tā ir cīņa par resursu un mēs te redzam visādas izpausmes, kā Norvēģijas valsts mēģina pasargāt savas intereses,” viņš teica.

Jau ziņots, ka saskaņā ar telekompānijas “TV3”, kuras žurnālists piedalījies norvēģu laikraksta “Dagbladet” veiktā izmeklēšanā, vēstīto vismaz viens no vairākiem krabju zvejas uzņēmumiem, kurus lobēja jaunievēlētais Saeimas deputāts Didzis Šmits no partijas “KPV.LV”, ir saistīts ar Krieviju, nevis Latvijas interesēm. Žurnālisti izpētījuši, ka visa kuģu apkalpe ir ārvalstnieki, bet uzņēmumus patiesie īpašnieki – slēpti un piramīdas augšdaļā esot Krievijas advokāts Maksims Čans, kurš gan arī, iespējams, nav patiesā labuma guvējs, bet tikai fiktīvs īpašnieks.

TV3 vēstīja, ka Šmita vadītās Eiropas Krabju zvejas asociācija lobēja arī uzņēmuma SIA “Baltjūra-Serviss” intereses, uz kura kuģa “Kalmar” 4. septembrī ceļā uz Āfriku gājis bojā 33 gadus vecs ukrainis Dmitrijs Kravčenko, par kura nāvi izmeklēšanu uzsākusi Latvijas Valsts policija. Ziņās arī vēstīts, ka Šmits “TV3” atteicies atbildēt uz jautājumiem pēc būtības, apgalvojot, ka norvēģu žurnālisti izplata melus un sagrozītu informāciju.

Tāpat vēstīts, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA “North Star LTD” piederošu zvejas kuģi “Senator”, kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920. gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Ārlietu ministrija (ĀM) iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
2 komentāri