“Latvijas dzelzceļš” pārdos bijušo dzelzceļa staciju Suntažos

1 komentārs

45 minūšu brauciena attālumā no Rīgas izsolē pārdos bijušo dzelzceļa staciju Suntažos. “Latvijas dzelzceļā” saka, – šī ir viena no retajām dzelzceļa stacijām, kas vēl nonāks pārdošanā. Visas pārējās turpina pildīt savas funkcijas. Suntažu bijušās stacijas sākumcena ir salīdzinoši maza, taču daudz ieguldījumu prasīs atjaunošana. Ēka pamesta vairākus gadus.

Šajā vietā reiz bija dzelzceļa līnija Rīga-Ērgļi. Pēdējo reizi vilciens te brauca 2007. gadā. Līnija nerentabla. Tehniskais stāvoklis – slikts. Sliedes demontēja 2010. gadā. Posmā ir septiņas dzelzceļa stacijas. Sešas no tām jau atradušas savus privātīpašniekus. Nu kārta pienākusi Suntažu dzelzceļa stacijai. Tā izlikta izsolei par sākuma summu 7044 eiro.

Elektroniskā izsole sāksies 26. augustā. Interese par iegādi jau esot liela, apgalvo “Latvijas dzelzceļā”. Divstāvu Suntažu stacija uzcelta 1948. gadā. Otrajā stāvā reiz bija dienesta dzīvokļi.

“Cilvēki prasti cenšas saglabāt to vēsturisko elpu. Šī nojume, kurā mēs atrodamies, man šķiet, ir izcila, lai te vienkārši pasēdētu un padzertu kafiju. Terase. Šobrīd apskatīt iekšu nevaram, jo viss ir noslēgts,” saka ”Latvijas dzelzceļa” industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

Ir gan jāņem vērā, – “Latvijas dzelzceļš” nepārdos to zemes daļu jeb nodalījuma joslu, kur reiz bija sliedes. Tā turpinās palikt valsts īpašumā. “Tas nebūs privātais īpašums. Privātais īpašums var sākties stacijai otrā pusē,” teic Altbergs.

Kopš 1998. gada kopumā izsolēs ir pārdotas vairāk nekā 20 bijušās dzelzceļa staciju ēkas, kas vairs nav nepieciešamas ”Latvijas dzelzceļa” pamatdarbības nodrošināšanai. Lielākoties tās atrodas pie slēgtajām dzelzceļa līnijām – Smārde, Ieriķi, Ērgļi, Airītes un vēl citas. Nereti bijušās staciju ēkas iegādājas arī pašvaldības, kas tās attīsta par tūrisma objektiem tā saucamo zaļo dzelzceļu projekta ietvaros.

“Stacijā ar nosaukumu “Zemgale’ šobrīd ir baznīca. Ķeipenes stacijā ir muzejs. Airītes stacijā arī ir privātais muzejs. Pārējās stacijas, kas ir privatizētas, kalpo kā dzīvojamās mājās, kā pastāvīgie mitekļi, vasaras rezidences,” norāda ”Latvijas dzelzceļa” industriālā mantojuma eksperts.

Gandrīz 50 kilometrus tālāk, Ērgļos, ir lielisks piemērs, ko darīt ar izsolē nopirktu dzelzceļa staciju. Biologs un žurnālists Māris Olte te ierīkojis radošuma, kultūras un tūrisma telpu. Reizēm parādās arī pop-up restorāns.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, 900 SEKUNDES

Ērgļu stacija ir uz pusi mazāka nekā Suntažos. Tās atjaunošanā Olte ieguldījis vairāk nekā 40 000 eiro. Saglabājis autentiskos elementus – uzgaidāmās telpas oriģinālo sēžamsolu, vējturi, grīdas flīzes, atstāts arī kases lodziņš.

“Tagad es ar lielu interesi skatos, kas notiks ar Suntažu staciju, tāpēc, ka vieta ir ideāla. Māja ir labāka nekā šī. Liela. Divstāvu. Nav vēl sačakarētas grīdas. Es šo staciju iekāroju, un tad tai izsita logus, izlauza durvis, izlauza krāsnis, nāca iekšā čurāt un kakāt. Tikai tad es to “savācu”. Suntažu stacija ir labākā stāvoklī,” stāsta Olte.

Ērgļu stacijas īpašnieks akcentē, – tas, kas tagad izsolē nopirks Suntažu staciju, lai veido publiski pieejamu vietu, nevis privātmāju. Bijušās dzelzceļa stacijas līnijā līdz Ērgļiem esot jāveido kā tūrisma punkti, jo Vidzemes augstienē tie ir maz popularizēti.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, 900 SEKUNDES

“Te brauc patiešām zinātkārie. Tas ir tas, ko es šeit gaidu. Un man ir ļoti svarīgi, kas notiek tajā strīpā līdz manis. Tā ainava te ir fenomenāla – no Suntažiem līdz Ķeipenei, no Ķeipenes līdz Ērgļiem, tas, manuprāt, ir viens no brīnišķīgākajiem ceļiem, kur var braukt. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu tās apstāšanās vietas, kurās ir sakopts kaut kas,” vērš uzmanību bijušās dzelzceļa stacijas ”Ērgļi” īpašnieks.

Kā cilvēki kopumā dzīvo bijušajās dzelzceļa stacijās daudzviet Latvijā un kāds ir šo ēku liktenis, beidzot pildīt savas galvenās funkcijas, var lasīt sociālantropologu izdotajā grāmatā “Nākamā pietura – mājas”.