Latvijas burātāji pēc piecpadsmit dienām okeānā beidzot tiek uzņemti Brazīlijas ostā

0 Komentāru

Dzīvojot uz jahtas informācijas vakuumā, mums pašiem nezinot nokļuvām tādā kā “Covid-19” gūstā, jo Urugvajas ostā mums izdevās papildināt tikai ūdens krājumus, bet doties uz veikalu pēc pārtikas mums neatļāva, tāpēc devāmies tālāk uz Brazīliju.

Esi sveicināta, Brazīlija! Pēc 15 dienām okeānā esam beidzot pavadījuši diennakti cietzemē. Atrodamies šobrīd nelielā pilsētā Santos, apmēram 60 km attālumā no Sanpaulu megapoles Brazīlijā. Mūsu pagaidu adrese – jahtklubs Iate Clube de Santos.

Jūtamies īpaši aprūpēti un, neticami, bet sirsnīgi gaidīti. Šodien uz piestātni atbrauca jahtkluba saimnieks un svinīgi sveica visu komandu. Tērpies aizsargmaskā un cimdos viņš dāvināja skaistas kluba naģenes. Man tika arī īpaši eleganti iepakots zīda lakats ar jahtkluba simbolu – jūras zirdziņu. Jauki!

Mūsu ierašanās brīdī jahtklubs ir slēgts (līdzīgi kā visas pārējās publiskās vietas Brazīlijā), tomēr īpaši mums ir atvērta šeit esošā infrastruktūra, tai skaitā, arī baseins, kurā alkstam veldzēties. Te valda tropu klimats. Relatīvais gaisa mitrums sasniedz aptuveni 70% un līdz ar gaisa temperatūru, kas dienā pakāpjas vien līdz +27 grādiem pēc Celsija skalas, šķiet, ka atrodamies kārtīgā Krievu pirtī.

Grūti iedomāties, kā mums būtu gājis bez īpašā Latvijas un Maltas krasta komandas atbalsta, bez Renātes Albrehtas un Sanpaulu goda konsules Dainas Gūtmanis palīdzības, kas noorganizēja, ka piestāšanas brīdī (24.martā, plkst. 23.00 pēc vietējā laika) mums ļāva pietauvot laivu cietzemē. Lieki teikt, ka citādi tas nebūtu iespējams COVID-19 pandēmijas dēļ. Visas jahtas, kas ieceļo, ir spiestas pavadīt karantīnas laiku uz enkura, proti, nepiestājot krastā.

Nākamā dienā pēc piestāšanas krastā un garas prombūtnes, kas šķietami prasīja vismaz pusi dienas, mūsu kapteinis ierodas uz laivas ar teicamām ziņām. Atļauts uzturēties Brazīlijā četras dienas. Šķiet, ka visu pagūsim paveikt, jo varēsim izcelt arī jahtu no ūdens, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus. Jūtamies īpaši veiksmīgi, jo mūsu atbalsta persona ir viesmīlīgais vietējais brazīlietis Cassio.

Cassio ir trīs vietējo jahtkluba restorāna pārvaldnieks un ir speciāli izsaukts, lai mums palīdzētu komunicēt ar vietējiem un palīdzētu gādāt visu nepieciešamo. Laivas izcelšana, pārtikas sagāde, pusdienas, apartamenti un šis saraksts vēl varētu turpināties. Visam pāri vien neizmērojama sirsnība un draudzīgums. Šķiet, koronavīrusam ir kāda pozitīva blakne. Pasauli ir pārņēmusi globālā empātija un cilvēcība. Visi jūtamies līdzīgi neatkarīgi, vai esam Latvijā, Itālijā vai Brazīlijā.

Izrādās arī Cassio ir spiests uzteikt darbu saviem 34 nodarbinātajiem, kas ikdienā strādāja piestātnes restorānā, picērijā un kafejnīcā, kurā esam omulīgi iekārtojušies arī mēs. Viņš zina izstāstīt, ka Brazīlijas valdība atbalsta uzņēmējus, izmaksājot kompensācijas vienas pilnas mēneša algas apmērā visiem dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Uz jautājumu, kas būs pēc mēneša, atbildes nav ne Cassio, ne kādam citam. Jauniegūtais komandas draugs neziņā noplāta rokas un saka ”kas man cits atliek – vien gaidīt un cerēt, ka viss drīzumā beigsies”.

Šovakar jahtkluba komodors ir ļāvis mums izmantot baseinu, kas citādi būtu slēgts. Vien dikti atvainojas, ka nav bijis laiks un resursu izņemt tās dažas sakritušās lapas. Mēs pateicībā nosmaidām un priecājamies par iespēju palaiskoties izolētā vidē, kuru iemājo patiesa cilvēcīga sirsnība un atsaucība. Beigu galā mūsu ukraiņu komandas biedram šodien ir dzimšanas dienas. Daudz laimes, Jevgēnij!

Nevaru neizstāstīt, ka arī jahtkluba apsardze ir kļuvusi par mūsu tuvākajiem draugiem. Šodien, piemēram, mums notika nacionālo monētu maiņa. Pret Latvijas eiro un Ukrainas grivnām vietējie svešzemju monētu cienītāji iemaina Rio Olimpiskajās spēlēs izdotos īpašos Brazīlijas reālus. Tā, lūk! Esam tik dažādi, bet visi saistīti. Viva a sinceridade e a humanidade! [no portugāļu valodas – Lai dzīvo sirsnība un cilvēcīgums!]

0 Komentāru