Latvijas Biomedicīnas pētījumu centrs iesaistījies vīrusa gaitas analīzē

1 komentārs

Pētījumi, lai labāk izprastu Covid-19 īpatnības, tiek veikti arī Latvijā. Biomedicīnas pētījumu un studiju centra rīcībā šobrīd ir vairāki desmiti paraugu. Pilnīgākai ainai nepieciešams daudz lielāks un detalizētāks apjoms, taču pirmie atklājumi jau ir.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs darbu pie jaunā koronavīrusa izpētes sācis, jo tā ir iespēja būt uz viena viļņa ar kolēģiem visā pasaulē. Tas gan nav lēti – viena parauga izpēte izmaksā vismaz 300 eiro.

Pētnieku rīcībā šobrīd ir 36 paraugi, no kuriem dati iegūti par deviņiem. Un ir jau pirmie jaunumi. Starp vīrusa paraugiem, kādi konstatēti, citviet Eiropā – Francijā, Vācijā ir arī līdz šim neredzēti. Tas nozīmē, vīruss mainījies. TV3 Ziņas intervē Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra direktoru Jāni Kloviņu.

TV3: Vai šobrīd esat saņēmuši atbildi – tie vai citi procesi tieši tā norit Latvijā?

Kloviņš: “Noteikti nē, jo esam tikai pašā procesa sākumā. Esam izanalizējuši datus par deviņiem paraugiem un tas nav pietiekami, lai spriestu vai kāds no vīrusa variantiem domē tāpēc, ka to bioloģija ir tāda vai arī tiešām bijis kāds izplatīšanās ceļš, infekcijas perēklis, kas ļāvis vienam no paraugiem labāk izplatīties, tās būs lietas, kas jānoskaidro, kad mums būs visi paraugi.”

TV3: Nedēļas sākumā bija 36 sekvencēti paraugi, taču bija nepieciešams laiks, lai tos apstrādātu. Šobrīd ir kas virzījies uz priekšu?

Kloviņš: “Nē, nosekvencēti ir tie paši, mēs tos analizējam joprojām. Bet tagad notiek sarunas un es ceru, ka visas diagnostikas laboratorijas būs atsaucīgas un tiksim pie nākamajiem paraugiem. Tā rūpīgāk analizēti ir deviņi, ir atrastas jaunas vēl trīs mutācijas – tā ir jaunā ziņa un mēs paši domājam izveidot arī tādu kā vizualizācijas rīku lai šie Latvijā esošie vīrusu varētu būt pieejami un tos apskatīt arī nespeciālistiem.

Šis ir gadījums, kad vairāk ir labāk. Centra budžets ļautu izpētīt aptuveni 1000 pacientu paraugus, taču ir virkne šķēršļu, kas tos ļautu vienkārši pieprasīt. Piemēram, datu regula neļauj veidot tādu kā paraugu izlasi no dažādām sabiedrības grupām.”

TV3: Vai jūs bijāt vai esat pamanījuši kādu likumsakarību tiem paraugiem, kas nāk no pacientiem, kuriem ir smaga slimības gaita un kuriem nē?

Kloviņš: “Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām lietām, kā atšķiras gan vīruss vai mazāk asimptomātiskos pacentos viņš ir savādāks un mēs varētu redzēt saistību starp vīrusa daudzumu šādās lietās 10;40 uz doto brīdi mums pieejamas tikai vīrusa secības

Viens no ceļiem ir panākt kompromisu ar atbildīgajām iestādēm, kas ļautu materiālu iegūt anonīmi. Otrs, aicināt inficētos, tos iesniegt brīvprātīgi.”

TV3: Kas ar jūsu iegūtajiem datiem notiek tālāk? Vai tie, nosacīti sakot, iegulst lielākā atvilktnē, lai pētnieki no visas pasaules jau var modelēt lielāku ainu?

Kloviņš: “Jā, tur ir vairāki līmeņi. Pirmkārt, mēs esam vienojušiem, ka tās sekvences būs pieejamas visiem. Pirmkārt, jau tiem, kas monitorē infekciju 7;10 un tā ir vispārpieņemta prakse pasaulē, ka pēc iespējas ātrāk šīs sekvences jāliek starptautiskās datubāzēs.

Ideālā gadījumā, tas pat ļautu izveidot precīzu shēmu, kā un kur meklējami Covid-19 pirmsākumi, un kāds bija tā turpmākā izplatību no cilvēka uz cilvēku. Vīrusā ir tāda kā atmiņas karte, kuru tikai vajag atkodēt.”