Latvijas Banka: Pensionēšanās vecums būtu jāpārceļ par pāris gadiem, piesaistot to dzīves ilgumam

123 komentāri

Ņemot vērā sabiedrības novecošanu un demogrāfijas negatīvās tendences, Latvijai būtu jāapsver pensijas vecuma palielināšana virs šobrīd noteiktā 65 gadu sliekšņa. Tā uzskata Latvijas Banka, kura pašreizējo pensiju sistēmu salīdzina ar bumbu ar laika degli. Bankas ekonomisti arī mudina atcelt daudzos atbrīvojumus no sociālā nodokļa, jo katrs trešais strādājošais vecumdienās būšot lemts nabadzībai.

Latvijas pensiju sistēma ne pārāk labi draudzējas ar sabiedrības novecošanas tendenci. Latvijas Bankas aprēķini par tā saukto demogrāfisko slodzi liecina par visai nopietnām problēmām. 2020. gadā uz 100 strādājošiem būs 37 pensionāri, bet 2060. gadā – jau 67 jeb gandrīz divas reizes vairāk. Šādā situācijā pensijas vecuma celšana no šobrīd likumā noteiktajiem 65 gadiem esot neizbēgama.

“Noteikti 65 gadi būtu bišķīt jāpaceļ, uz kādiem 67 gadiem, atkarībā no tā, cik paredzamais mūža ilgums. Pareizi būtu sasaistīt šīs lietas, ja cilvēki dzīvo ilgāk, pensijas vecums automātiski mainās līdzi,” domā Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes politikas vadītājs Uldis Rutkaste.

Vairākās valstīs, piemēram, Somijā un Nīderlandē, pensionēšanās vecums esot piesaistīts cilvēka dzīves ilgumam. Labklājības ministrija gan uzskata, ka par pensionēšanās vecuma celšanu šobrīd vēl nav pamata runāt, jo nav noslēgusies iepriekšējā reforma.

“Virzīšanas līdz 65 gadiem ir adekvāta šā brīža situācijai. Tikai, kad mēs to sasniegsim, 2025. gadā to var pārskatīt, bet šobrīd ne, jo tas ir sociāli jūtīgs jautājums,” pauž Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Tomēr viena lieta gan varētu piedzīvot izmaiņas. Šobrīd katrs trešais strādājošais maksā sociālo nodokli mazāku, nekā tas būtu par minimālo algu. Vairums nemaksātāju nav bezdarbnieki, bet strādājošie, kuri saņem nodokļu atvieglojumus. Pēc Latvijas Bankas ieskata, šie režīmi būtu jāpārskata.

“Pluss arī ekonomika, ja cilvēki nemaksā nodokļus, tad skaidrs, ka nākotnē pensiju apjoms, ko viņi saņems, būs neatbilstoši zems,” pauž Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes politikas vadītājs.

Ja nekas netiks darīts ar atvieglojumiem, nākotnē vidējais pensijas apmērs būs tikai 24% no strādājošo ienākumiem, salīdzinoši šobrīd tie ir 40%.

“Par to liecina arī jaunpiešķirtās pensijas. Ja tās vidēji ir 360 eiro, tas ir maz. Tas ir pie esošās situācijas, tajā brīdī, kad pensionēsies tie, kuriem šobrīd ir dažādi atvieglojumi, tā summa būs vēl mazāka,” norāda Labklājības ministrijas pārstāve.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norāda, ka speciālos nodokļu režīmus izvērtēs nākamgad, un nevarot izslēgt, ka no šobrīd spēkā esošajiem septiņiem režīmiem daļa tiks likvidēta no 2021. gada. Tāpat Reirs rosinās ieviest obligāto minimālo sociālo maksājumu, ko iepriekšējā Saeima jau reiz noraidīja.

“Tas būs viens no mūsu piedāvājumiem, kas ir jāuzlabo sociālajā jomā. Tā ir liela traģēdija, ka vien trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ekonomikai attīstoties 5% apmērā, ir palikuši pilnībā bez sociālās aizsardzības tādēļ, ka netiek veiktas sociālās iemaksas. Tā ir ļoti nopietna lieta, un ir ļoti liels apdraudējums nākotnē,” saka Reirs.

Tāpat eksperti ir vienisprātis, ka cilvēki ir vairāk jāmotivē uzkrāt pensiju pašiem tā sauktajā trešajā pensiju līmenī.