Komentāri

Latvijai atkal draud starptautisks skandāls – trūkst nedaudz vairāk kā viena miljona eiro, lai veiktu solīto dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrā. Naudas pietrūka arī pirms gada, bet tad Latvija ar aģentūru vienojās šo maksājumu atlikt uz gadu.

Jau tolaik šo soli zinātnieki dēvēja par kosmisku izgāšanos Eiropas Savienības mērogā. Taču tagad izrādās, ka vajadzīgos līdzekļus gada laikā tā arī nav izdevies atrast.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

1,3 miljoni eiro, – tā ir summa, kuru valdība nevar atrast, lai Latvija nekļūtu par vienīgo Eiropas Savienības valsti bez juridiskām attiecībām ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Vairākas reizes saņemot atteikumu pēc papildu finansējuma, Izglītības ministrija šodien rosināja veikt Eiropas Savienības līmenī bezprecedenta soli. Proti, hartas parakstīšanu atlikt uz 2018. gadu. Zinātnieki to dēvē ne vien par apkaunojumu, bet pat par blēdību.

”Kā ES prezidējošajai valstij šobrīd izskatīties atkal kā vienai no neveiksminiecēm vai vienai no tādām, kura ir mazdūšīga, lai risinātu kardināli svarīgus jautājumus, kur citas valstis, kas ir iestājušās šajā kosmosa aģentūras pētniecības klubā, jau smeļ savus augļus, gūst savu peļņu,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Sadarbības līgumu ar Kosmosa aģentūru pirms sešiem gadiem slēdza toreizējā ministre Tatjana Koķe. Vēlāk ar vēl viena līguma parakstīšanu solījumu iemaksāt līdzekļus aģentūrā deva ministrs Roberts Ķīlis.

Nauda tā arī netika iemaksāta un situāciju zinātnieki nodēvēja par kosmisku izgāšanos Eiropas līmenī. Tagad atbildīgā izglītības ministrija rosina jautājumu nodot Ekonomikas ministrijas pārziņā. Pie tās stūres ir ministre, kas pati nodarbojas ar kosmosa pētniecību.

Versijas, kāpēc naudu vairāku gadu garumā nav iespējams atrast, zinātnieku vidū ir dažādas.

Finanšu ministrija saka, ka sadarbība ar Kosmosa aģentūru neesot bijusi viena no svarīgākajām Izglītības ministrijas prioritātēm. To nenoliedz arī ministre, kuru vairāk uztrauc pedagogu atalgojuma palielināšana. Tikmēr valdībā pat vēl nav skaidrības, kad sadarbība ar kosmosa aģentūru atkal nonāks uz tās darba galda.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl