Latvija vīzu atsaka gandrīz pusei studētgribētāju no Indijas

30 komentāri

Ārzemju studentiem Latvijā sevi jāvelta mācībām un nav jāļauj viņiem strādāt pilnas slodzes darbu – šāds arguments otrdien izskanēja Saeimā.

Uzņēmēju organizācijas ārvalstu studentus uzlūko kā risinājumu darbaspēka trūkumam, taču šobrīd bakalaura grāda studenti drīkst strādāt vien pusslodzi. Amatpersonas un augstskolu pārstāvju ir kategoriski pret plašākām darba iespējām, jo tas saistīts ne vien ar studiju kvalitāti, bet arī drošības aspektiem.

Priekšlikums ļaut ārzemju studentiem Latvijā ne tikai studēt, bet arī strādāt pilnas slodzes darbu nav jaunums. Uzņēmēju organizācijas pēdējos gados vairākkārt centās to izlobēt caur Saeimu, argumentējot, ka Latvijā trūkst darbaspēka.

Marta sākumā tas atkal nonāca Saeimā, un 2. aprīlī par to lēma atbildīgā komisija.

Likuma grozījumu iesniedzējus pārstāvēja KPV LV frakcijā, bet – ne valdošajā koalīcijā ietilpstošā deputāte Linda Liepiņa, kura pirms došanās politikā bija pazīstama kā ātrās ēdināšanas restorānu franšīzes “Wok To Walk” īpašniece Latvijā.

Šobrīd Latvijā maģistrantūras vai doktorantūras studenti no tā sauktajām trešajām valstīm drīkst strādāt pilnu slodzi – 40 stundas nedēļā. Savukārt tie, kuri studē bakalaura grādam, tikai pusslodzi. Tieši viņiem grozījumi ļautu strādāt vairāk.

Uzņēmēju organizācijas skaidroja, ka ārzemju studenti ir augsti kvalificētais darbaspēks, kurus valstij būtu jācenšas noturēt un integrēt.

“Darbs ir viens no veidiem, kā viņus integrēt Latvijas sabiedrībā, ierādīt viņiem Latvijas vērtības un kultūru, ja viņi strādā latviešu kolektīvā, iepazīst mūsu vērtības, iepazīstas ar savu turpmāko dzīvesbiedru, rada bērnus, es domāju, tā ir pozitīva tendence arī mūsu demogrāfijai ilgtermiņā,” uzskaita Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Katrīna Zariņa.

Saskaņā ar statistiku Latvijā šobrīd studē aptuveni 4000 ārvalstu studentu. Ārlietu ministrija informē, ka visvairāk tādu ir no Uzbekistānas, Ēģiptes, Turcijas, jo sevišķi – Indijas.

Pēdējo gadu statistika nav iepriecinoša – ja vēl pirms dažiem gadiem studiju vīzu nācies atteikt tikai 3% indiešu, tad pērn tādu bija trešdaļa. Šogad – jau vairāk nekā 40%.

“Tas nozīmē, ka faktiski katrs otrais studētgribētājs no Indijas, kurš vēlas saņemt vīzu studijām Latvijā, rada pamatotas šaubas konsulam, ko viņš šeit īsti grib darīt, kas tā par skolu, kur taisās studēt, kas tā par programmu. Šie rādītāji rada mums pamatotas bažas, vai šis ir īstais brīdis, lai liberalizētu, nosauksim to tā, esošo situāciju,” norāda Ārlietu ministrijas pārstāve Guna Japiņa.

Pret ierosinājumu iebilda arī Finanšu, Iekšlietu un Izglītības ministriju ierēdņi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī universitāšu pārstāvji. Argumenti svārstījās no drošības apsvērumiem līdz faktam, ka studentiem uz Latviju jābrauc galvenokārt mācīties, nevis strādāt.

Tikmēr Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecināja, ka grozījumi potenciāli varētu attiekties uz aptuveni ceturtdaļprocentu Latvijas darbaspēka, līdz ar to būtisku ietekmi uz ekonomiku tie nevarētu atstāt. “Aicinu uzņēmējus izvērtēt iespējas šobrīd piedāvāto valsts atbalstu produktivitātes celšanai. Jo produktivitātes celšana ir vienīgais veids, kā mēs kā Latvija varam cerēt sasniegt Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni pārskatāmā nākotnē,” sacīja ministrijas pārstāve Dace Zīle.

Beigu beigās, priekšlikumu atbalstīja tikai “Saskaņas” un “Attīstībai/Par!” deputāti.

30 komentāri