Latvijā ūdens piesārņojums esot vienmērīgs, taču arī nesarūk

0 Komentāru

22. marts visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules ūdens diena jeb diena, kad Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) vērš uzmanību tam, cik svarīga ir pieeja svaigam un tīram ūdenim.

Diemžēl daudziem pasaules iedzīvotājiem tīra ūdens iegūšana ir problēma, kas turpina pieaugt. Pasaulē ir vairāk nekā divi miljardi cilvēku, kuriem nav pieejas tīram dzeramajam ūdenim. Īpašā video skatītāji tiek aicināti ziedot, taču ir vēl daudz citu lietu, ko varam darīt, lai mēs varētu mazinātu piesārņojumu.

Ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule norāda, ka esot statistika par to, ka viena T krekla saražošanai izmanto 2700 litrus ūdens. Eksperte arī skaidro, cik ļoti daudz ūdens tiek izmantots apģērbu ražošanā. Piedomājot pie tā, kā mēs ģērbjamies, iespējams mazināt ūdens piesārņojumu. Pirmkārt, pirms pirkt – padomāt, vai tas tiešām nepieciešams.

“Nepirkt neko tādu spontānu, lai gan tas ir cilvēka dabā, bet mēģināt tomēr no tā izvairīties, jo katrs jauns pirkums nozīmē, ka atkal tiek pieprasīti jauni apģērbi un industrija turpina lieneāro modeli – pērkam, izlietojam, izmetam,” turpina Akule.

Tāpat arī, pērkot apģērbu, labāk iegādāties dārgāku un kvalitatīvāku preci, lai tā ilgāk kalpotu. Lētākie apģērbi ātri nonēsājas, kas nozīmē, ka atkal tiek izmantots ūdens, lai saražotu jaunas drēbes.

Tāpat liela ietekme uz ūdens resursiem ir veļas mazgāšanai, kas jau atstāj iespaidu uz vietējām ūdens krātuvēm tepat Latvijā. Pētījumi liecina, ka mūsu valstī tikai ceturtā daļa ūdens ir augstas kvalitātes, lielākā daļa jeb 65% ir vidējas kvalitātes, bet līdz pat 20% ūdens ir piesārņots.

Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centra iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre skaidro, ka ūdens pētniecībā tiek apskatīti ļoti daudzi faktori – gan ūdens paraugu pārbaude, gan arī augu un ūdens dzīvnieku izpēte. Piemēram, nesen tika pētītas zivis, un gandrīz visās tika atrasts dzīvsudrabs.

“Tas nebija tādos apjomos, kas būtu kaitīgi cilvēka veselībai, bet, nu, tās koncentrācijas ir vērā ņemamos daudzumos,” uzsver Šīre.

Pētnieks piebilst, ka liela daļa piesārņojuma, kas atrodams Latvijā, izcelsmi ir grūti noteikt, jo tas ir radies ārpus mūsu valsts robežām. “Pusi, ja ne pat vairāk, piesārņojumu saņemam no citām valstīm. Ne tikai tas, ko mēs šeit uz vietas darām, bet ūdeņi no Lietuvas jau atnāk ar piesārņojumu, vai Daugavas gadījumā tās ir Krievijas un Baltkrievijas teritorijas.”

Latvijā ūdens piesārņojums esot vienmērīgs, tas nepalielinās un arī īpaši nesarūk. Taču – cik ilgi tas tā turpināsies, nav iespējams prognozēt, jo pasaules okeānos piesārņojums arvien pieaug, un, galu galā, tas, visdrīzāk, sasniegs arī šķietami drošas un ar tīru ūdeni bagātas vietas.

0 Komentāru