Komentāri
Latvijā turpina attīstīties šūnu transplantācijas nozare; nepieciešams papildus finansējums
FOTO: LETA

Kopš Šūnu transplantācijas centra (ŠTC) atklāšanas Latvijā 2008.gadā aptuveni 200 cilvēkiem klīnisko pētījumu laikā veikta cilmes šūnu transplantācija, šodien preses konferencē informēja centra vadītājs Ēriks Jakobsons.

ŠTC darbojas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas paspārnē. Centra vadītājs stāsta, ka šūnutransplantācija ir nozare, kas strauji attīstās un jau tuvākajā laikā ļaus pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuriem šobrīd nav iespējams palīdzēt.

Mediķi cilmes šūnas dēvē par šūnu “rezervēm”, tās ir šūnas, kuras nodrošina dzīves laikā mirušo šūnu skaita atjaunošanu, tādējādi uzturot funkcionēt spējīgus orgānus. Tās ir nespecializētas šūnas, kas spēj pašas sevi atjaunot un pārveidoties par jebkuru organisma šūnu.

Pacienti, kuriem līdz šim Latvijā veikta šūna transplantācija, sirguši ar dažādām slimībām, tostarp no infarkta, sirds mazspējas, diabēta un koronārās sirds slimībām. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis pasākumā norādīja, ka šīs medicīnas nozares pilnīgai integrēšanai veselības aprūpē vēl nepieciešams laiks un pētījumi, tomēr viņš ir pārliecināts, ka to varētu paveikt tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā. Turklāt līdzšinējie pētījumi ir uzrādījuši labus rezultātus, viņš sacīja.

Ērglis arī piebilda, ka šūnu transplantācija ļautu aizstāt nepieciešamību izmantot donoru orgānus. Tāpat viņš uzsvēra, ka šūnu transplantācijā Latvijā katrā konkrētā gadījumā tiek izmantotas tikai paša pacienta šūnas.

Pētījumi arī rāda, ka lielākajai daļai no aptuveni 30 pacientiem, kuriem dažādu bojājumu dēļ veikta šūnutransplantācija ceļu vai gūžas locītavās, uzlabojies ceļa skrimslis – viņa lielums pieaudzis, kas ir pozitīvi, teica kardiologs.

Šobrīd ŠTC veiktie pētījumi lielākoties tiek finansēti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, savukārt slimnīca sedz daļu algu un infrastruktūras izdevumus, aģentūrai LETA pastāstīja ŠTC vadītājs Jakobsons. Centrā strādā ap 40 zinātnieku un ārstu.

Jakobsons uzskata, ka šādām pētnieciskām programmām būtu nepieciešams stabils valsts finansējums.

Kā ziņots, ŠTC tika izveidots 2008.gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl