Latvijā tapis pirmais dokuments, kas nosaka valsts prioritātes jūras izmantošanā

0 Komentāru
Latvijā tapis pirmais dokuments, kas nosaka valsts prioritātes jūras izmantošanā
GATIS ROZENFELDS, F64

Sabiedriskai apspriešanai nule nodots plašs dokuments, kas nosaka vadlīnijas Baltijas jūras apsaimniekošanā tuvākajā desmitgadē.

“Jūras plānojums 2030” tapis pēc četru gadu ilgas saskaņošanas ar vairāk nekā 500 dažādu nozaru pārstāvjiem. Tajā noteikti gan putnu migrācijas, gan kuģniecības ceļi, gan, piemēram, tas, cik lielā apjomā jūru varēs izmantot enerģijas ieguves vai militārajām vajadzībām.

Ar “Jūras plānojumu 2030” iecerēts panākt maksimāli efektīvu un tajā pašā laikā videi saudzīgu jūras telpas izmantošanu nākamajos desmit gados. Šādu dokumentu izveidot prasījusi Eiropas Savienība visām tām dalībvalstīm, kurām pieder jūras telpa, tostarp Latvijai – mums jūras akvatorija aizņem 28 000 kvadrātkilometru jeb teju 8% no kopējās Baltijas jūras.

Valstis arī aicinātas atvēlēt jūrā vietu jaunām nozarēm, kas vērstas uz inovāciju un darba vietu radīšanu. Dokuments īpašs arī ar to, ka visas iesaistītās nozares – gan dabas aizstāvji, gan ostas – pēc četru gadu diskusijām, atradušas kompromisus.

Plānojumā izvirzītas arī jūras attīstības prioritātes līdz 2030. gadam. Tostarp pateikts, piemēram, ka vēja parkus drīkstēs būvēt tikai atklātā jūrā, nevis ostu tuvumā.

Aivars Graudiņš
VARAM valsts sekretāra vietnieks

Faktiski tā ir jūras ilgtspējīga izmantošana, tas ir gan resursu iegūšana no jūras, gan jaunu tehnoloģiju izmantošana, apsaimniekojot jūru, un sabalansēt visas intereses, jo Latvijai ir svarīgs viss spektrs, interešu, gan dabas aizsardzība, gan putnu migrācijas ceļi, gan kuģniecības ceļi. Šobrīd nepamatoti tika uzskatīts, ka jūra izmantojuma tikai kuģošanai un zvejniecībai, bet mēs redzam, ka šeit saskaras daudz plašākas intereses.

Turpmākās divas nedēļas iedzīvotājus aicina apmeklēt VARAM mājaslapu un novērtēt plānojumu teju 100 lappušu apmērā.

0 Komentāru