Latvijā studentu atbirums ir viens no lielākajiem starp OECD valstīm

2 komentāri

Ļoti daudz studentu Latvijā sāk studijas, taču tās nepabeidz. To rāda jaunākais OECD pētījums. Daļai studentu vilšanos sagādā mācību saturs vai viņi nolemj pelnīt, nevis studēt, taču citiem studijas ir par sarežģītu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD regulāri vērtē izglītības sistēmu Latvijā un salīdzina rādītājus ar citām partnervalstīm. Šoreiz akcents ir uz augstāko izglītību. Desmit gadu laikā būtiski palielinājies augstāko izglītību ieguvušo skaits, taču pastāv liela atšķirība starp dzimumiem – vīriešu ar augstāko izglītību ir mazāk nekā sieviešu.

Vīrieši arī biežāk izvēlas nepabeigt studijas, taču arī kopējie atbiruma rādītāji ir vieni no augstākajiem OECD – lai arī augstskolās iestājas salīdzinoši daudz, ir maza varbūtība, ka studijas pabeigs visi.

“Studiju pabeigšanas rādītāji ir salīdzinoši zemi. Bakalaura programmā tie ir 48%, bet 61% – īsā cikla programmās. Labās ziņas, ka rādītāji ir labāki sievietēm, tie tuvāki vidējam, bet sliktās ziņas, ka tie ir zemāki vīriešiem – 33% bakalaura studijās, bet 51% koledža tipa studiju programmās,” skaidro OECD Izglītības un prasmju departamenta analītiķis Džovanni Marija Semeraro.

Iemesli lielajam atbirumam ir vairāki. Strādājošie studenti bieži vien nespēj darbu apvienot ar mācībām, taču novērots, ka jaunieši uzreiz pēc vidusskolas nespēj pielāgoties augstskolas videi un prasībām.

“Pirmajā kursā mēdz būt vislielākais atbirums. Pie pirmās sesijas ir pirmais pārbaudījums. Reizēm jaunieši nav iemācījušies, kā mācīties,” norāda Latvijas Universitātes Studentu apvienības pārstāve Ilze Lisovska.

“Students ir jauns sociālais statuss. Tas prasa daudz lielāku pastāvību un piespiešanos. Cilvēki vienkārši nespēj saņemties,” atzīst LU profesore Anda Rubene.

Latvijā neievāc datus, vai students pāriet no vienas studiju programmas uz citu, vai arī pēc kāda laika atsāk mācības – dati ir tikai par studijas sākušajiem un absolvējušajiem. Pašlaik izstrādāta visaptveroša izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kurā būs redzams katra studenta ceļš. Tas arī palīdzēs izprast studiju pārtraukšanas cēloņus.

“Mācību efektivitāte mazinās un resursu ieguldījums nav tik efektīvs. Tomēr ir jāpārskata uzņemšanas prasības. Īpaši – uz budžeta vietām. Skatoties kontekstā, ka “Skola 2030″ maina vidējās izglītības standartu, ir jautājums, kā augstskolas veidos savas iekšējās atbalsta sistēmas,” akcentē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

OECD kārtējo reizi norādījusi uz pedagogu zemajām algām un skolotāju novecošanos. Pedagogu arodbiedrība pārmet, ka gadu no gada ziņojuma saturs nemainās, jo nekas lietas labā netiek darīt, turpretī ministrija atbild, ka uzlabojumi, kaut nelieli, parādās.