Latvija soļa attālumā no augstākā Covid-19 riska līmeņa

114 komentāri

Situācija valstī tuvojas kritiskai, un, ja sabiedrība turpinās ignorēt drošības prasības, arī Latvijā var nākties ķerties pie ļoti stingriem ierobežojumiem, tostarp ierobežojot cilvēku pārvietošanos.

Situācija saistībā ar Covid-19 izplatīšanos ir tiešām satraucoša, un jaunākā statistika diemžēl kārtējo reizi apliecina, – sabiedrība pret esošajiem ierobežojumiem izturas vieglprātīgi. Augstākā inficēšanās joprojām ir mājsaimniecībās, draugu lokā privātās ballītēs un darbavietās. Ja raugāmies uz slimības izplatīšanās datiem, tad, kā varam redzēt, skaitļi ir nepielūdzami.

Pēdējo septiņu dienu laikā atklāti 3449 inficēšanās gadījumi, kas ir par 47% vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Satraucoši ir dati arī par stacionētajiem pacientiem – pēdējo septiņu dienu laikā stacionēti 411 pretstatā pagājušai nedēļai, kad slimnīcās nogādāja 293 Covid-19 inficētos.

Šie dati acīmredzami apliecina, ka infekcijas izplatīšanās līknē ne tuvu nav vērojama stabilizēšanās. Tieši pretēji – ja raugāmies uz Veselības ministrijas iepriekš sagatavotajiem epidemioloģiskās drošības kritērijiem, esam soļa attālumā no augstākā Covid-19 riska līmeņa, kas nozīmē nepieciešamību slēgt visu. Par stingrākiem ierobežojumiem, kas varētu attiekties uz visu valsti, valdība runās nākamnedēļ. Bet jau tagad skaidrs, – ārkārtējā situācija valstī tiks pagarināta.

Cilvēki turpina ignorēt epidemioloģiskās drošības prasības un atsevišķos gadījumos nesadarbojas ar epidemiologiem – tā ceturtdien norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Kā vienu no piemēriem minot zivju pārstrādes uzņēmumu “Brīvais vilnis” Salacgrīvā, kurā atklātā uzliesmojuma dēļ stingrāki ierobežojumi būs attiecināmi uz visu pašvaldību.

“Uzņēmuma vadība ne gluži sadarbojās ar epidemiologiem un izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka sekas ir tieši tādas, ka uzņēmuma darbība tiek ietekmēta. Lūkosimies, kā tas izplatīsies. Tas neaprobežojas ar vienu uzņēmumu – šis ietekmē veselu pašvaldību, un Salacgrīva ir to pašvaldību sarakstā, kurai tiks piemēroti stingrāki ierobežojumi, kas ietekmēs visu sabiedrību,” norāda veselības ministre.

Arī epidemiologi norāda, – darba vietās vērojams viens no lielākajiem inficēšanās riskiem. “Lai nebūtu situācijas, kas mums veidojas kā [uzņēmumā] “Brīvais vilnis”, kura rezultātā viss pagasts aizgājis sarkanajā zonā. Cilvēki daudz kontaktējas vietās, kur viņi strādā, un attālināts darbs būtu piedāvājams katram darbiniekam, kur tas ir iespējams darīt,” vērš uzmanību SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ceturtā daļa no šodien atklātajiem inficēšanās gadījumiem saistīti ar zināmiem uzliesmojumiem arī atsevišķās sociālā atbalsta un ārstniecības iestādēs. Tā, piemēram, privātajā sociālās aprūpes centrā “Liepa” ar Covid-19 inficējušies aptuveni 100 klientu un darbinieku. Vērtējot epidemioloģiskās drošības kritērijus, šobrīd esam soļa, ja ne pussoļa attālumā no augstākā Covid-19 riska līmeņa. Ja Latvija nonāktu augstākajā no četrām Covid-19 izplatības riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali un nāktos būtiski ierobežot arī veselības aprūpes pakalpojumus.

“Ja situācijas stabilizācija nenotiek, vēl stiprākie, tuvu dzīves slēgšanai, būs jāierobežo uz visu valsti. Ja mēs skatāmies, ko dara citas Eiropas valstis, nu tad mēs redzam tos ļoti drastiskos ierobežojumus, kurus diez vai kāds vēlētos piedzīvot arī Latvijā. Tas nozīmē pārvietošanās ierobežojumus, ir valstis, kur ir atļauts noteiktu kilometru attālumā no savas dzīvesvietas pārvietoties. Mēs esam to teikuši un teikuši nedēļām, kaut kur acīmredzot sadarbības spēja ar sabiedrību ir vājinājusies, kādēļ šie uz pašu cilvēku atbildību esošie ierobežojumi netiek ievēroti,” norāda veselības ministre.

Vienlaikus speciālisti akcentē, – inficēties šobrīd var jebkur, tāpēc cilvēki tiek aicināti maksimāli ierobežot kontaktus. Epidemiologi vienlaikus uzsver, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nevar atļauties sagaidīt tādus saslimstības rādītājus kā citviet Eiropā.

“Pie stingrākiem pasākumiem mēs uzskatām sporta aktivitātes iekštelpās, arī veikali. Galvenais mērķis padomāt par tām vietām, kur cilvēkiem ir iespējams kontaktēties. Šeit vajadzīgs domāt par esošo pasākumu pastiprināšanu. Citās valstīs varbūt veselība aprūpes sistēma ir zināmā mēra labāka, tāpēc viņi var atļauties sagaidīt lielākus saslimstības rādītājus,” pauž SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.

Jau vēstīts, ka no piektdienas stāsies spēkā papildu ierobežojumi 12 augsta Covid-19 izplatības riska pašvaldībās. Veselības ministre neslēpa, ka, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, arī Rīgu varētu iekļaut šajā “sarkano” pašvaldību sarakstā. Noslēgumā arī mediķi vērsās pie sabiedrības ar ļoti, ļoti lielu lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, jo lielā mērā cilvēku vieglprātības dēļ no ierindas ir izkrituši desmitiem mediķu, un, situācijai attīstoties, mēs varam pavisam drīz nonākt situācijā, kad nav, kas ārstē.