Latvijā sākta alu un atsegumu kartēšana

Pievienot komentāru
Latvijā sākta alu un atsegumu kartēšana
Foto: Dāvids Moriartijs Lepiks

Dabas skaitīšanas ietvaros uzsākta atsegumu un alu kartēšana. Šo vērtīgo biotopu Latvijā, izrādās, ir vairāk, nekā sākotnēji domāts. Diemžēl speciālisti secina, ka tāpat kā meži arī alas tiek piegružotas ar atkritumiem.

 Atsegumi un alas ir biotopu veidi, kas Eiropas Savienībā ir atzīti par aizsargājamiem. Latvija ir īpaši bagāta ar smilšakmens atsegumiem. Jo seno devona smilšakmeņu Latvijā ir tik daudz, kā nevienā citā zemē.

Atsegumi nepārtraukti mainās – vieni nobrūk, citi parādās no jauna un paplašinās. Īpašajās ekspedīcijās eksperti ne tikai norāda precīzas šo dabas veidojumu koordinātes, bet arī pēta to floru un faunu.

Dainis Ozols
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts-kontrolieris

Atseguma tā virsma parasti ir tāda diezgan vertikāla plakne, kurā nekāds lietus ūdens nespēj aizķerties. jo viņš aizkrīt garām. Un tāpēc var teikt, ka tas ir tāds mazs tuksnesītis Latvijā, kur aug savi pavisam īpaši augi, sūnas, ķērpji un dzīvo arī pēta dzīvnieciņi dažādi.

Atsegumos dzīvo bites, krasta čurkstes, zivju dzeņi. Savukārt alās mīt sikspārņi, bebri, kā arī atrodamas ļoti retas augu sugas. Piemēram, spulgsūna, kas aug pustumsā un spīd.

Pagājušajā gadā dabas skaitīšanas ietvaros kartēti 205 atsegumi un 9 alas. Bet speciālistiem vēl liels darbs priekšā, jo šo dabas objektu varētu būt daudz vairāk. Gadās arī tā, ka iedzīvotāji apzināti neizplata informāciju par kādu atsegumu vai alu, lai tā netiktu piegružota.

Gunta Gabrāne
DAP ģenerāldirektora vietniece

Cilvēki šis alas vai atsegumus izmanto, nezinu, kāda iemesla dēļ, bet viņi izmanto, lai izbērtu savus atkritumus. Un piesārņo ar atkritumiem. Tas mums ir tāds īpašs uzvedības veids: izvest savus atkritumus uz mežu. Nesaprotama loģika to darīt.

Alās un atsegumos ir redzami zemes slāņi, kas veidojās miljoniem gadu. Uzreiz pēc piegružotu dabas objektu kartēšanas, būtu jārīko to attīrīšanas talka.