Latvijā sāk izzust dabiskās pļavas; biologi ceļ trauksmi

3 komentāri

Trešdien Rīgā, Uzvaras parkā, notika sēšanas darbi. Sēja nevis vienkārši zālīti, kura izdīgs nākampavasar, bet bioloģiski vērtīgu zālāju. Gan tikai vienu kvadrātmetru. Bet, cerams, tas būs pirmais solis pretī plašākam plānam par dabiskās pļavu atjaunošanu Latvijā.

Biologi jau ilgstoši brīdina, Latvijā strauji izzūd dabiskie un bioloģiski vērtīgie zālāji. Dabiskās pļavas pēdējās desmitgadēs ir uzartas, pamestas aizaugšanai ar krūmiem vai tur ierīkoti sēti augu sugām nabadzīgi zālāji.

“Dabiskās pļavas ir unikālas ar milzīgo dabas daudzveidību tajās. Zinātnieki ir saskaitījuši, ka dabiskajās pļavās ir apmēram tikpat sugu uz vienu kvadrātmetru, veselīgā dabiskā pļavā, cik tropiskajā mežā. Pat 60 sugas ir saskaitītas vienā kvadrātmetrā,” vērš uzmanību Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” vadītāja Inga Račinska.

Šobrīd gan Latvijā šādas pļavas kļuvušas par īstu retumu. Ja pirms 100 gadiem tās  aizņēma aptuveni trešdaļu mūsu teritorijas, tagad – mazāk par 1%. Lai vērstu problēmai uzmanību, trešdien arī galvaspilsētā iesēts viens simboliskais kvadrātmetrs ar dabisko pļavu augiem. Sēklas jau ir iejauktas ar zemi, un vienmērīgi ielīdzinām zemē.

“Protams, ka šis viens kvadrātmetrs nebūs tas, kas atrisinās dabisko zālāju problēmu. Bet tas ir veids, kā cilvēks var spert solīti dabas virzienā. Šajā vietā mēs veidojam sēklu banku, šeit augs pļavas augi, vietējie, Latvijas izcelsmes pļavas augi,” turpina Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” vadītāja.

Uzvaras parkā iesētais pļavas kvadrātmetrs sazaļos nākamvasar. Tas gan esot tikai pirmais solis uz plašākām dabisko pļavu augu un puķu saliņām urbānajā vidē.

“Lai arī šis ir tikai kvadrātmetrs, es domāju, ka, izveidojot vairākos parkos lielākas vai mazākas šādas puķu pļavas, domāju pilsētas ainava papildināsies. Arī Nordeķu parkā, Grīziņkalnā, arī Ziedoņdārzā un pašā pilsētas centrā šādas puķu pļavas ar laiku varētu veidot,” saka “Rīgas mežu” valdes loceklis Uldis Zommers.

Nelielas pļavas sēšana ir daļa lielāka projekta -”Iesēj savu kvadrātmetru!”. Tas interesē arī zinātniekus, kuri šādi pētīs, vai zālāja piesēšanas metode der dabisko pļavu atjaunošanai.