Latvija prasīs garantijas Lielbritānijai, ka smagā “Brexit” gadījumā valstspiederīgajiem situācija nepasliktināsies

26 komentāri
Latvija prasīs garantijas Lielbritānijai, ka smagā “Brexit” gadījumā valstspiederīgajiem situācija nepasliktināsies
AFP/SCANPIX

Latvija sākusi gatavoties smagajam “Brexit”. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka prasīs Lielbritānijai garantēt Latvijas valstspiederīgajiem, ka viņu situācija nepasliktināsies gadījumā, ja Lielbritānija Eiropas Savienību pamet bez jauna līguma ar Briseli. 

Kā akcentē Latvijas ārlietu ministrs, Lielbritānijas parlamenta lēmums noraidīt vienošanos par normālu “Brexit” nozīmē, ka Latvija sākusi gatavoties sliktākajam scenārijam – tā sauktajai Lielbritānijas “cietajai aiziešanai”.

“Ja tā ir izstāšanas bez nosacījumiem, tad es gribu rīt tikties ar Saeimas komisiju vadītājiem, lai pārrunātu, ka parlaments vai jaunā valdība nāk ar paziņojumu, ka gadījumā, ja Lielbritānija  pēc izstāšanas no Eiropas Savienības garantē mūsu valsts piederīgajiem visas tiesības un statusu, kāds tas ir šobrīd, tad mēs arī britu pilsoņiem garantēsim tādas pašas tiesības,” pauž Rinkēvičs.

Pēc viņa teiktā, par politisku paziņojumu tiks runāts nākamnedēļ, kad būs skaidrība, kas ir Mejas valdības piedāvātais plāns B izejai no politiskā strupceļa, taču viņš netic, ka Brisele varētu piekāpties Londonai jautājumā par brīvu darbaspēka kustību.

Lielbritānijā šobrīd dzīvo vismaz 85 000 Latvijas valstspiederīgo, kuriem esot jāsaņem garantijas, ka viņu ikdienas dzīvē straujas pārmaiņas nenotiks. Paralēli valdībai tiks prasīts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai sagatavotu likumu grozījumus sliktākajam variantam. Eksperti gan pieļauj, ka kaut kāda vienošanās tiks panākta, jo “cietā aiziešana” būtu katastrofāla, pirmkārt, jau pašas Lielbritānijas ekonomikai.

“Faktiski izvēle ir Lielbritānijas rokās. Tā problēma ir tā, ka 400 nobalsojušie pret šo “Brexit” vienošanos, tiem cilvēkiem ir pretēji viedokļi, kā “Brexit” būtu jāizskatās,” saka Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Andris Sprūds.

“Varbūt pat labi, ka ir tas 29. marts, ka ir datums, kad kaut kam ir jānotiek, un visas puses izjūt arvien lielāku spiedienu, īpaši Lielbritānijā. Jo ir divi gadi aizvadīti, bet tālu nekur nav tikts,” teic Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.

Kā liecina Latvijas Bankas aprēķini, ja Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības bez labvēlīgiem nosacījumiem, trīs gadu laikā Latvijas ekonomika varētu samazināties maksimums par 1.7%. Savukārt pieejamais Briseles fondu finansējums samazinātos par 6%.

26 komentāri