Latvija prasa, lai ”Gazprom” pārdod kompānijas “Conexus Baltic Grid” akcijas

Pievienot komentāru
Latvija prasa, lai ”Gazprom” pārdod kompānijas “Conexus Baltic Grid” akcijas
Foto: ITAR-TASS / LETA

Regulators ir gatavs sertificēt gāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru “Conexus Baltic Grid” neatkarīgi no tā, ka daļa šā uzņēmuma joprojām pieder akcionāriem, tostarp Krievijas “Gazprom”, kuriem no gāzes infrastruktūras uzņēmuma būtu jāaiziet.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst, ka šobrīd sarunas ar “Gazprom” iestrēgušas, jo Krievijas gāzes gigants prasot nesamērīgi augstu cenu.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves un tās pārvades tīkla operatora “Conexus Baltic Grid” sertificēšana ir obligāts priekšnosacījums, lai daļēji nacionalizētais uzņēmums varētu pilnvērtīgi darboties.

Vairākus mēnešus valdīja neziņa, vai uzņēmums sertifikātu saņems – problēmas radīja apstāklis, ka starp uzņēmuma īpašniekiem joprojām ir Krievijas koncerns “Gazprom”, kurš vienlaikus ir arī gāzes vairumtirgotājs. Tas ir pretrunā Eiropas regulai.

Pirmdien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nolēma tomēr sākt uzņēmuma sertificēšanu. Vienlaikus uzņēmumam izteikts brīdinājums, ka diviem akcionāriem – investīciju fondam “Marguerit” un kompānijai “Gazprom” – savas akcijas līdz aprīlim jāpārdod. Pretējā gadījumā sertifikātu varētu anulēt.

“Divi “Conexus” akcionāri ir arī akcionāri gāzes tirdzniecības kompānijām, turklāt viens no šiem akcionāriem “Gazprom” ir arī vairumtirgotājs, kas ir interešu konflikts,” norāda SPRK padomes loceklis Gatis Ābele.

Jāatgādina, ka šogad valsts daļēji nacionalizēja “Conexus”, taču sarunas ar “Gazprom”, kam joprojām pieder trešdaļa uzņēmuma akciju, iestrēgušas. “Gazprom” izteicis savu piedāvājumu, taču Ekonomikas ministrija to noraidījusi kā nesamērīgi dārgu.

Arvils Ašeradens
ekonomikas ministrs (Vienotība)

Mēs “Gazprom” piedāvājumu akceptēt nevaram. Esam iedevuši kontrapiedāvājumu, gaidām no viņiem atbildi, kuru joprojām neesam saņēmuši. Skatīsimies, kā situācija attīstīsies tālāk. “Gazporm” ir izvēlējušies pozīciju, ka viņi ir atteikušies no balsstiesībām uzņēmumā, līdz ar to “Augstspriegumu tīkli” ir majoritārais akcionārs, un viņi var pieņemt visus lēmumus. Tāda ziņā šī situācija mūs apmierina.

Regulatora lēmums par “Conexus” sertificēšanu un prasība “Gazprom” un “Marguerit” fondam savas daļas pārdot vēl jāapstiprina Eiropas Komisijai, kas to varētu paveikt trīs mēnešu laikā. Pēc tam regulators gatavs izsniegt sertifikātu. Ja līdz nākamā gada aprīlim valsts nebūs atpirkusi visas uzņēmuma akcijas vai arī tās būs iegādājies kāds ar gāzes tirgošanu nesaistīts investors, “Conexus” varu piemērot visai prāvas sankcijas.